Pagājušajā nedēļā Saeima nobalsoja par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Aināra Dimanta atbrīvošanu no amata. Par biežāk piesauktajiem atlaišanas iemesliem rakstīju jau pagājušajā nedēļā. Taču zīmīgi, ka tikai pēc balsojuma dažas amatpersonas ir sākušas nopietnāk pamatot savu viedokli, kāpēc A.Dimantam darbs padomē bijis jāpamet. Tas ilustrē politiķu lēmumu skaidrošanas līmeni Latvijā.
Galvenais pirms Saeimas balsojuma izskanējušais arguments, kāpēc A. Dimants ir atlaižams, bija saistīts ar Valsts kontroles ziņojumu, kurā norādīts, ka pagājušajā gadā NEPLP neiztērēja budžetā ierakstītus 1,8 miljonus eiro. Summa ir liela, taču Valsts kontrole neapgalvo, ka šī nauda būtu izšķērdēta, nozagta vai vienkārši pazudusi. Šos līdzekļus gluži vienkārši nepaspēja iztērēt pagājušajā gadā, tādēļ pārcēla uz šo gadu.
Papildus tam iepriekš bieži tika piesaukta arī atļaujas piešķiršana “Radio Skonto Vidzeme” radiostacijas veidošanai krievu valodā. Deputāts Artuss Kaimiņš bija viens no tiem, kas nemitējās uzsvērt, ka pašreizējā starptautiski sarežģītajā situācijā ir jāstiprina latviešu valodas loma un nav pieļaujama vēl vienas krieviski raidošas radiostacijas parādīšanās. Tas ir nenopietns pamatojums, kamēr neviens nav pierādījis, ka šī radiostacija pārraida Latvijai naidīgu saturu. To, vai medijs graujoši iedarbojas uz valsti, vairāk nosaka saturs, ne valoda. Turklāt, atļaujot raidīt šai stacijai, NEPLP rīkojās atbilstoši tam, ko nosaka likums. Līdz ar to – ja kādam deputātam nepatīk, ka Latvijā raida mediji arī krievu valodā, kaut ko šinī jomā mainīt ir viņu, nevis NEPLP kompetence. Likumus pieņem deputāti, nevis mediju uzraugs.
Bija vēl arī daži citi argumenti, ieskaitot NEPLP pārstāvju labās reputācijas zudumu. Taču politiķi tā arī nespēja konkretizēt, kā viņi reputāciju mēra. Varētu domāt, ka labas reputācijas zaudēšana ir tas pats, kas politiķu simpātiju zaudēšana – ja nepatīk, tad jāatlaiž kaut vai tikai par to, ka nepatīk.
Sausais atlikums no šiem skaidrojumiem bija šāds: NEPLP darbā ir konstatējams kāds objektīvs pārkāpums (par ko stāsta Valsts kontroles ziņojums) un ir arī kādi politiķu izdomājumi. Par pārkāpumiem ir jāsoda, tomēr – kā noteikt, kāds sods ir piemērojams? Ja vienīgais soda mērs, kas diskusijās izskan, ir atlaišana, tad jādomā, ka ideja par atlaišanu ir dzimusi vispirms un tikai tad piemeklēti daži iemesli, lai to varētu pamatot.
Paradokss ir tāds, ka krietni pārliecinošākus iemeslus A. Dimanta atlaišanai nudien bija iespējams atrast. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ir bijusi viena no politiķēm, kura pēc Saeimas balsojuma ir centusies pastāstīt, kāpēc ir atbalstījusi A. Dimanta atstādināšanu no amata. Viņa min virkni iemeslu, kas, viņasprāt, parāda problēmas NEPLP darbā: padomes locekļiem regulāri nav bijis laika ierasties uz Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdēm, jo viņi bijuši aizņemti ar citiem darbiem; padome esot lēni reaģējusi uz kādas vietējās radiostacijas pieļautu apraides noteikumu pārkāpumu, nepārliecinošs esot bijis NEPLP darbs ar vienotā sabiedriskā medija izveidi saistītajos jautājumos, un tieši tāpēc valdība šī medija veidošanas koncepciju savulaik neapstiprināja.
Tas veidu, kā notika vēršanās pret A. Dimantu, padara vēl dīvaināku, lai gan vienlaikus arī paskaidro, kā A. Dimanta atlaišanas karognesējiem izdevās savu plānu realizēt. Traci sāka celt A. Kaimiņš, kura sniegtais pamatojums neiztur kritiku, kopā ar komercmediju vides pārstāvi Uģi Poli, kurš izmantoja izdevību, lai NEPLP pārmestu par valsts finansētās jauniešu radiostacijas “Pieci.lv” ēterā skanējušajām rupjībām – neskatoties uz to, ka padome pati jau to bija piefiksējusi un sākusi izmeklēšanu. Katram no viņiem bija sava motivācija – vienam vēlme iegūt lētu popularitāti, otram biznesa intereses, jo valsts finansēti un vēl reklāmas naudu piesaistoši sabiedriskie mediji ir traucēklis. Tas sākotnēji bija oportūnistu karagājiens ar saukli – “bet ja nu izdodas?”. Un izdevās arī. Kustībai pret NEPLP labprāt pievienojās arī varas partiju līderi un deputāti, no kuriem daudzi savu nostāju vairījās plašākai publikai skaidrot. Tāpēc viņi vai nu klusēja, vai arī atkārtoja karognesēju sagatavotos nepārliecinošos argumentus.
Būtu naivi apgalvot, ka A. Dimanta vadītās NEPLP darbā nekādu problēmu nav bijis un tādējādi ikviena no politiķiem izskanējusi kritika pret šo iestādi automātiski nozīmē vēršanos pret neatkarīgu medijus pārraugošu iestādi. Tanī pašā laikā notikušais ir parādījis, ka valdošo politiķu spēja un vēlme skaidrot un pamatot savus lēmumus ir zema. Domājams, ka ne jau tikai I. Mūrniece balsojumā par A. Dimanta atstādināšanu balstījās uz saviem individuālajiem apsvērumiem. Un tomēr publiski visplašāk izskanēja argumenti, kuri nebija īsti pamatojami. Tādējādi publika ne tikai tika atstāta neziņā par reālajām problēmām NEPLP darbā, kādas izjūt deputāti, bet arī atvēlot diskusiju skatuvi tiem, kuriem nekā sakarīga skaidrojama nemaz nebija.
Vairāki mediju eksperti šādu NEPLP vadītāja atbrīvošanu no amata ir nosaukuši par bīstamu bezprecedenta gadījumu. Diemžēl politiķu lēmumu neskaidrošana – mazāk bīstama prakse – ne tuvu nav bezprecedenta gadījums.
Komentāri