Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Dokumenti kārtībā

Jānis Buholcs
09:24
21.08.2015
11

„Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Uģa Magoņa aizturēšana par iespējama kukuļa saņemšanu publiskajā telpā izraisījusi dažādas atklāsmes par to, kā viņš līdz šim ir strādājis. Tomēr tas ir arī materiāls minējumiem, cik lielā mērā šie ir U. Magoņa personiskie tikumi un cik – plašāku nebūšanu izpausmes.

Daļa ekspertu savos vērtējumos par šādu pavērsienu neizteica īpašu pārsteigumu. Bija pat tādi, kuri apgalvoja: nav jautājums par to, kāpēc U. Magonis ir aizturēts, jautājums ir – kāpēc tikai tagad. Acīgākie norādīja, ka drīz pēc U. Magoņa apcietināšanas no Krievijas puses pienākušas ziņas, ka it kā sliežu remonta darbu dēļ caur Latviju, iespējams, samazināšoties kravu plūsma – to var skaidrot arī kā „Krievijas dzelzceļa” vadības reakciju uz sava kolēģa nedienām Latvijā. Galu galā, U. Magonim ir labas attiecības ar „Krievijas dzelzceļa” prezidentu Vladimiru Jakuņinu. Savukārt pērn Latvijas valdība, rūpējoties par savu tranzītu, iestājās pret „Krievijas dzelzceļa” un tā vadītāja, Vladimira Putina domubiedra, iekļaušanu Eiropas sankciju sarakstā.

Tomēr nebūtu slikti, ja atklāsmes par kāda valsts uzņēmuma vadītāja aizdomīgajiem darbiem – ja tādi ir bijuši – no dažādiem speciālistiem un zinātājiem izskanētu ne jau tikai tad, kad kārtis galdā ir metuši likuma sargi. Taču tagad ir tā, ka, piemēram, eksprezidents Valdis Zatlers kādā intervijā konstatē: U. Magonis savā amatā bija „monopolizējis visus sakarus ar Krieviju”, un darbs dzelzceļa nozarē ir bijis viņa „ģimenes bizness”. U. Magonis savā amatā stājās jau labu laiku, pirms V. Zatlers kļuva par prezidentu, un šo savu „ģimenes biznesu” viņš vadīja visu acu priekšā. Taču politiskā elite to vai nu neredzēja, vai arī izlikās neredzam.

Latvijas valdība un „Latvijas dzelzceļa” vadība savukārt stāsta, ka notikušais ir pārsteigums, un steidz uzsvērt, ka tas nebūt neliecina par kādām plašākām problēmām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsver, ka notikušais esot „viena atsevišķa cilvēka pārkāpums”. Tāpat viņa nesaskata satiksmes ministra Anrija Matīsa atbildību notikušajā. Arī pats ministrs skaidro, ka „Latvijas dzelzceļā” regulāri veikti auditi un citas pārbaudes un nekas nelikumīgs neesot konstatēts. Un, ja tā, tad ministrs, protams, neko nav varējis zināt par tumšiem darījumiem. „Neko tādu” politiskā elite acīmredzot nesaskatīja arī tajā, ka par U. Magoņa darījumiem jau vairākas reizes ir notikušas dažādas pārbaudes – tai skaitā par iespējamu naudas atmazgāšanu vai atrašanos interešu konfliktā. Pārbaudes līdz šim pamatu U. Magoņa darbības likumīguma apšaubīšanai nebija devušas. Tomēr, ja kādas amatpersonas ieņēmumu deklarācijas regulāri pēta KNAB, tas neliecina par to, ka šai amatpersonai būtu nevainojama reputācija. Līdz ar to būtu iederējusies kādas politiskās amatpersonas atbilstoša rīcība. Tā nenotika – dokumenti taču bijuši kārtībā.

Tanī pašā laikā ar nožēlu nākas atzīt, ka izskanējusī ideja par satiksmes ministra demisiju pašlaik nudien nav nekas vairāk kā Latvijas Reģionu apvienības mēģinājums par sevi atgādināt. Ar reāliem darbiem šī partija lepo-ties nevar – tai skaitā arī tāpēc, ka šī ir neliels opozīcijas spēks ar ierobežotiem politiskās vides ietekmēšanas resursiem. Pat ja no tā lielākoties sanāks tikai tukša klaigāšana, partija steidz izmantot izdevību, lai norādītu uz problēmām kādā no valdības kompetences jomām.

Taču konkrētajā situācijā ministram no amata atkāpties nudien nav pamata – vismaz, ja uzskatām, ka amatpersonas nomaiņas būtība ir vietā ielikt kādu, kurš amata pienākumus pildītu labāk un spētu novērst problēmas, ar kurām priekšgājējs nav ticis galā. Problēmas „Latvijas dzelzceļa” galvgalī nav A. Matīsa radītas – un, lai cik ciniski tas arī neskanētu, no viņa acīmredzot netiek prasīts arī neko šinī vidē mainīt. Līdz ar to, pat ja notiktu negaidītais un kaut kādā mistiskā veidā satiksmes ministrs tiktu nomainīts, nav nekāda pamata domāt, ka no tā nozarē kaut kas kļūtu citāds. Tā nenotiks, ja augstākajā politiskajā līmenī neparādīsies uzskats, ka problēmas ir un ka tās ir jānovērš. Vai plašākas problēmas „Latvijas dzelzceļā” un citos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos uzņēmumos ir? Kas to lai zina. Bez vēl kāda iespaidīga KNAB rīkota aresta arī pašlaik neviens ietekmīgais par to nerunās.

Kas attiecas uz pašu KNAB, tad U. Magoņa aizturēšana vienlaikus bija šīs iestādes zvaigžņu un skumju stunda. Tās veikums, lai ievāktu informāciju un noorganizētu operāciju, ir iespaidīgs. Taču skumji ir tas, ka par to iestādes priekšnieks acīmredzot nebija informēts. No amata atstādinātā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe ir nošāvusi divus zaķus ar vienu šāvienu – gan labi izdarījusi to, ar ko šai iestādei būtu jānodarbojas, gan iespērusi pret sevi naidīgi noskaņotajam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam. No trieciena, ka šāda operācija notikusi viņam aiz muguras, J. Streļčenokam varētu būt grūti atgūties. Tagad ir labāk nojaušams, kurš iestādes iekšējā konfliktā uzvarēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi