Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Deputāti un nauda

JĀNIS BUHOLCS
12:44
30.09.2015
5

Nākamā gada budžeta veidošanas laikā ir izskanējis politiķu aicinājums nepalielināt deputātu algas. Ņemot vērā, kādas grūtības ar valsts atbalsta palielināšanu ir bijušas citām sabiedrības grupām, ieskaitot pensionārus, tas būtu adekvāts žests. Tomēr ir kāda joma, kurā deputāti cer turpināt tērēt – tās ir tās saucamās “deputātu kvotas” jeb deputātiem pieejamā naudas summa, ko viņi paši var tērēt dažādiem projektiem.

Deputātu kvotu sistēmu deputāti nereti novirza dzimtajai pusei, tādējādi atbalstot un atalgojot savus vēlētājus. Šīs sistēmas atbalstītāji norāda, ka šādā veidā deputātiem ir bijusi iespēja izdarīt daudz labu darbu – piemēram, bieži vien finansējumu saņem mācību iestādes vai nevalstiskās organizācijas. Tomēr daudzi atzīst arī, ka sistēma ir greiza. Šis greizums izpaužas dažādos veidos.

Jāsāk ar to, ka šis ir visnotaļ savdabīgs veids, kā valsts var finansēt sabiedriski derīgus pasākumus. Ja kādai skolai vai bibliotēkai ir nepieciešams aprīkojums vai remonts, pastāv noteikta kārtība, kā šīs vajadzības ir izskatāmas un apmierināmas. Protams, ne tuvu visas vajadzības ir iespējams apmierināt – it sevišķi tas ir sakāms par situācijām, kurās finansējums būtu jāsniedz pašvaldībai, taču pašvaldība to nevar atļauties. Tādā gadījumā kāds deputāts var izrādīt savu labo sirdi un ietekmi, lai pasmeltu naudu no citurienes. Taču kas atliek vietām un teritorijām, kurām vai nu nav deputāta, kam ko tādu palūgt, vai arī viņu lūgumi netiek uzklausīti?

Šis aspekts ved pie nākamās iebildes. Ja deputātu kvotu sistēma ļauj tiem atdarīt ar labu saviem atbalstītājiem, tas ir tāds netiešs popularitātes pirkšanas pasākums. Pie mums politiķi vēlētājiem vairs nedod banānus, bet par tiešiem maksājumiem, lai cilvēki nobalsotu par konkrētu sarakstu un kandidātu, draud nopietnas nepatikšanas. Savukārt deputātu kvotas ļauj deputātam atgādināt, kāda ir “pareizā” izvēle vēlēšanās. Šī nav deputāta nauda, taču deputātam, valsts naudu novirzot konkrētam mērķim, ir iespēja pašam uzdoties par šīs naudas īsteno avotu. Var nebūt svarīgi, cik šis deputāts ir rezultatīvs parlamenta darbā un kāds ir viņa viedoklis dažādos politiskos jautājumos – balsu zvejošanā daudz efektīvāka ir taustāmu labumu izsniegšana. Tiesa, arī šādā situācijā nav caurskatāmi, kurus no sev izteiktajiem lūgumiem paši deputāti atbalsta un kurus ne. Arī sabiedriski nozīmīgo vajadzību allaž būs krietni vairāk, nekā varēs apmierināt ar tiem 20 tūkstošiem eiro, kas ir katra deputāta rīcībā.
Turklāt būtiski arī tas, kādā veidā tiek izvērtēts katrs deputātu iesniegtais finansējuma pieprasījums. Spriežot pēc publiski izskanējušās informācijas, kritēriji ir visnotaļ nekonkrēti. Katrs deputāts var izlietot sev pieejamās kvotas, ja vien kolēģi paši konkrēto priekšlikumu atbalsta. Taču atbalstu nereti noteic deputāta politiskā piederība. Vienas tematikas priekšlikums – piemēram, par naudas līdzekļiem izglītības iestādēm vai mūzikas instrumentu iegādi – var saņemt atšķirīgas atbildes atkarībā no tā, vai priekšlikuma iesniedzēja partija ir vai nav pārstāvēta valdībā.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis aprīlī atklāti pateica, ka komisija bieži vien savu lēmumu par priekšlikumu balsta tikai uz tā, kā iesniedzējs pats līdzekļu nepieciešamību ir argumentējis, bet fakti un budžeta tāmes pārbaudītas netiek. Komisijas viedokli drīzāk nosaka “intuitīvs” priekšlikuma vērtējums. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savukārt atzina, ka pašlaik nemaz netiek vērtēta iesniegto priekšlikumu lietderība. Citiem vārdiem – deputāti par normu pieņem, ka viņu kolēģi ir ieinteresēti izsniegt saviem labvēļiem dažādas praktiskas “dāvanas”, – pietiek ar to, ka šie devumi izskatās puslīdz sabiedriski derīgi un ka pieprasījuma pieteicējam ir atbilstoša politiskā piederība.

Šogad valdošās koalīcijas pārstāvji gan ir solījuši kaut nedaudz laboties un vairs nevadīties tik ļoti pēc priekšlikuma iesniedzēja politiskās piederības. Tomēr, neskatoties uz to, ka ne tikai opozīcijas, bet arī daži pozīcijas deputāti veltījuši kritiskus vārdus šai sistēmai, īstas vēlmes to atcelt nav. Galu galā, kaut kādu praktisku labumu kāds, kam citkārt nebūtu cerību uz valsts vai pašvaldības pretimnākšanu, jau saņem.

Nākamā gada budžetā gan šādas kvotas nav ierakstītas – taču tas nenozīmē, ka to nebūs. Līdzekļus var piešķirt no naudas, kas ir atvēlēta neparedzētiem gadījumiem. Tā jau ir, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem pēdējā laikā ir glābiņš visdažādāko vajadzību apmierināšanai – sākot no tādām patiesi neparedzētām situācijām kā dabas katastrofas un beidzot ar 4. maija svinību pasākumiem. Šī pieredze liek jautāt, vai konkrēto budžeta programmu nevajadzētu sadalīt atsevišķās apakšprogrammās, kurā viena būtu veltīta “neparedzētiem” gadījumiem, bet cita – patiešām neparedzētiem. Lai cik vērtīgi arī nebūtu, vismaz daži no deputātu atbalstītajiem projektiem, fragmentāri un nekonsekventi tēriņi, nav tas pats, kas neparedzētas situācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi