Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Valstiskie atbaidītāji

JĀNIS BUHOLCS
11:47
22.10.2015
4

Gatavojoties bēgļu ienākšanai Latvijā, daži politiķi nosprieduši: labs veids, kā risināt šo jautājumu, ir stāstīt pa labi un pa kreisi, cik grūti ir dzīvot Latvijā.

Mēneša sākumā Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis izteicās, ka potenciālajiem bēgļiem ir nepieciešams skaidrot, ka no Latvijas brauc projām pat pašu iedzīvotāji. Tāpat viņš aicināja bēgļus informēt, cik te ir aukstas ziemas un zemi pabalsti.

Joks ir tāds, ka – izrādās, tas ir labi! Jo sliktāk mēs Latvijā dzīvojam, jo nepievilcīgāki kļūsim ārvalstu interesentiem. Visi mūs liks mierā, un varēsim dzīvot savā nodabā, starptautisko procesu maz ietekmēti. Šis acīmredzot ir brīdis, kurā var triumfējoši paziņot, ka visas nebūšanas, kuras esam piedzīvojuši kopš neatkarības atgūšanas, patiesībā ir notikušas cēlu mērķu vārdā. Proti, politiķi Latviju ir veidojuši tādu, ar ko samierināties spēj tikai kvēlākie latvieši, kuriem šāda vide palīdz uzturēt vēsturiski iemantotos mazvērtības kompleksus.
Latvija visai ilgu laiku ir tērējusi gana daudz pūļu un līdzekļu, lai veidotu starptautisku valsts tēlu. Starptautiskām auditorijām veidotajos reklāmas materiālos līdz šim rādīta skaistā Latvijas daba, kultūras mantojums, klāstīts par biznesa vides priekšrocībām un citiem labumiem. Tagad ir skaidrs, ka tie bijuši tikai nevajadzīgi un pat kaitīgi izskaistinājumi. Īstā Latvija tātad ir auksta, tumša, nabadzīga, nedraudzīga pret tiem, kas nepārstāv vairākuma noskaņojumu. Ja kādam tas nepatīk, lai brauc projām, pārējiem paliks vairāk vietas. Mazliet – bet tikai mazliet – pārspīlējot, šāda tad acīmredzot arī ir Latvijas nacionālā identitāte, kādu to iedomājas A. Brigmanis un viņa domubiedri.

Vai varbūt tas viss ir domāts pavisam citādāk? Iespējams, A. Brigmanis mums piedāvā dzīvot divās realitātēs: vienā, ko zinām mēs paši, un otrā, kuru rādām ārzemniekiem. Vienā mēs priecāsimies par Latvijas krāsām dažādajos gadalaikos, savu kultūru, pasaules līmeņa sasniegumiem dažādās jomās un iesim sarežģīto, taču daudzsološo ceļu, lai reiz kļūtu par augsti attīstītu rietumniecisku valsti. Otrā, fasādes, realitāte savukārt vēsta par drūmajiem laikapstākļiem rudenī un ziemās, zemo dzīves līmeni un bezcerību. Gan jau latvieši paši, stāstot šīs briesmu lietas par savu zemi, paturētu prātā, ka tā jau tikai tāda maskēšanās. Prasme sacīt vienu un domāt citu dažādos mūsu vēstures posmos ir bijusi noderīga, un gan jau šīs prasmes nekur nav zudušas.

A. Brigmani un viņa domubiedrus gan gribas brīdināt par šādas pieejas riskiem. Pirmkārt, nav jau tomēr viegli uzturēt prātā vienlaikus divus radikāli atšķirīgus skatījumus par vienu un to pašu tēmu. Vienā brīdī šie skatījumi neizbēgami sāks ietekmēt cits citu. Un nevajadzētu brīnīties, ka dzīvelīgāks izrādītos negatīvais skatījums – galu galā, arī bez Eiropas bēgļu krīzes Latvijā nav grūti uzmeklēt ļaudis, kuri ir gatavi aizgūtnēm stāstīt, cik viss Latvijā ir slikti. Līdz ar to – tā vietā, lai novērtētu, kādas bagātības mums šeit, Latvijā, ir, daļa latviešu tā arī nespēs tikt ārā no bezspēcības sajūtas, kuru taču apstiprinās arī augstos politiskos līmeņos atbalstītais šausmu stāsts par to, cik Latvijā ir slikti.

Otrkārt, nevajag gaidīt, ka pesimisms nudien pasargās Latviju no jebkādiem iebraucējiem. Tas varbūt arī varētu atbaidīt noteikta veida ciemiņus, taču pievilinās citus. Runājot līdzībās – ja nu kāds ņemtos pārliecināt pasauli par to, ka Latvija ir ledains un ēnains tuksnesis, pa kura kailajiem pauguriem klejo izsalkuši vilkači, nevajadzētu brīnīties, ka šeit nudien sāk parādīties vilkači. Citiem vārdiem, Latvijas divējādās identitātes plāns var izrādīties ne tikai neiespējams, bet pat kaitīgs.

Ir jau saprotams, ka politiķi apsver dažādākos veidus, kā panākt, ka bēgļi uz Latviju nebrauc. Tas, ka Eiropa Latviju pierunāja piedalīties, protams, nenozīmē, ka mums ir jābūt par to sajūsmā. Cita lieta, ka dalība bēgļu krīzes risināšanā gluži vienkārši ir cilvēcība pret ļaudīm, kuri ir nonākuši grūtībās, un nevajag domāt, ka viņi visi nu tagad gāžas uz Latviju ar sapni uzspiest islāmu un dzīvot no pabalstiem. Tomēr irākieši, kas pagājušajā nedēļā bez brīdinājuma pameta patvēruma centru Muceniekos, arī turpmāk būs par savdabīgu iedvesmu vietējiem aktīvistiem – ja jau vieni bēgļi bēg prom no Latvijas, gan jau arī vēl citi, apjautuši vietējo situāciju, rīkosies līdzīgi.

Daudzi bēgļi, dodoties uz Eiropu, ir noskatījuši gluži citu valsti, nevis Latviju – un mūsu politiķu retorikai ar to nav nekāda sakara. Taču, ja tiek apzināti piekopta bēgļu un citu interesentu atbaidīšanas stratēģija, tas tomēr ir jautājums arī par to, kā mēs uztveram paši savu valsti. Vai mums tiešām pašiem ir jānotic, ka Latvija ir tik slikta vieta, ka tejienes apstākļi atbaidīs pat tos, kuri bēg no kara? (Ekonomiskie migranti arī tāpat uz šejieni doties negribēs.) Ja tā, tad ir jābūt konsekventiem un jābeidz bēdāties par tiem daudzajiem ļaudīm, kuri no Latvijas ir pārcēlušies uz citām valstīm – pēc A. Brigmaņa un viņa domubiedru stāstītā sanāk, ka emigrācija ir pareiza un veicināma rīcība.

Bet, ja nopietni, tad, dzīvojot neatkarīgajā Latvijā, tomēr gribētos publiskajā telpā dzirdēt vairāk valstiskās pašcieņas, ne mazohisma apliecinājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi