Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Atšķirīgie standarti

JĀNIS BUHOLCS
12:31
18.12.2015
4

“Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa ir Latvijas politikas smagsvars. Viņai ir pamatīga pieredze politiskajos procesos, un viņai ir rakstura īpašības, kas ļauj viņai būt līderei arī sarežģītās situācijās. Un tomēr ir viena problēma – sabiedrībai viņa nepatīk. Kāpēc?

Daļa šīs nepopularitātes nenoliedzami ir S. Āboltiņas pašrocīgi kaldināta. Jēdziens “līderis” pats par sevi neparedz augstprātību, shēmošanu, intrigas, bet tā nu ir sanācis, ka ar šīm īpašībām S. Āboltiņa ir pamanījusies sevi saistīt ne reizi vien. Augustā notikušais incidents, kurā, atbildot kritiskiem piketētājiem pie Saeimas ēkas, S. Āboltiņa ūjināja, ir tikai viens no tādiem. Ūjināšana toreiz šķita stāstām par to, ka “Vienotības” līdere jūtas stāvam pāri sanākušo pensionāru attieksmei – un līdz ar to viņu problēmām. Ūjināšana bija savas neievainojamības, neskaramības izpaušana; kā triumfāla savā ceļā esošo šķēršļu pārvarēšanas demonstrācija.

Lai paliktu politikā, S. Āboltiņa nudien ir uzveikusi daudz traucēkļu. Viens no pēdējiem – spēja vispār iekļūt Saeimā. Vēlēšanās nesavākusi pietiekami daudz balsu, S. Āboltiņa izmantoja partijas biedra Jāņa Junkura lēmumu nolikt savu deputāta mandātu. Protams, ka nav neapgāžamu pierādījumu tam, ka abi bija noslēguši kāda veida darījumu. Ja arī šāds darījums kaut kādā formā notika, S. Āboltiņa ir pietiekami pieredzējusi, lai nepieļautu muļķīgas kļūdas. Tomēr J. Junkurs, kurš atteikšanos no deputāta vietas skaidroja ar labu darba piedāvājumu Honkongā, izrādās, nekur nav aizbraucis. Tas savukārt ir labs pamats minējumiem par to, kā tad īsti sakrita tie apstākļi, kas ļāva S. Āboltiņai nepalikt aiz strīpas. Skaidrs ir vien tas, ka šādā veidā viņa izvairījās ne tikai no personiskas sakāves, bet arī apkaunojuma partijai. Valdošā partija, kuras vadītāja ir tik nepopulāra, ka netiek ievēlēta Saeimā – tas neizskatās labi.

Un tomēr šādi S. Āboltiņas gājieni paši par sevi diezin vai ir vienīgais iemesls, kāpēc attieksme pret viņu ir tik kritiska. Valstī, kuras politikā mudž no ciniskiem aprēķinātājiem ar apšaubāmu reputāciju, šie gājieni nevar izskaidrot lielo pretestību pret S. Āboltiņu.

Palūkojieties uz Aivaru Lembergu. Tas ir cilvēks, kurš gadiem staigā pa tiesām. Cilvēks, kurš formāli ir tikai vienas Latvijas pilsētas mērs, bet kaut kādā veidā spēcīgi ietekmē politiskos procesus nacionālā līmenī. Cilvēks, kurš ir spējis vienlaikus darboties politikā un iegūt ievērojamu finansiālo rocību. Cilvēks, kurš savu ietekmi ir saglabājis arī, kad it kā mainījušies laiki un malā pagājuši pārējie divi par oligarhiem dēvētie kolēģi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Tas ir cilvēks, kas socioloģiskajās aptaujās regulāri tiek minēts starp populārākajiem politiķiem, ko Latvijas sabiedrība vēlētos redzēt valdības vadītāja amatā.

Kāpēc A. Lembergs ir tik labi ieredzēts? Tradicionāls skaidrojums ir tāds, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības patīk stingri vadītāji. Vēl daļai nav nekādu iebildumu pret ļaužu valodās sastopamajiem pieņēmumiem, ka konkrēta persona varētu savu turību būt iemantojusi ne visai godīgā veidā – galvenais, ka persona dalās arī ar citiem.

Bet vai tad S. Āboltiņa nav stingra? Un kā vēl. Viņa turklāt nav oligarhs. S. Āboltiņai savulaik gan tika pārmesta sava vīra biznesa interešu lobēšana – tas, protams, ir neglīti, taču līdz oligarha līmenim tur ir ļoti, ļoti tālu. To, ko S. Āboltiņa dara, viņa diezin vai dara naudas dēļ – vara ir svarīgāka. Lai gan nauda un vara politikā nereti iet rokrokā, tomēr ir starpība, vai cilvēks izmanto varu, lai nodrošinātu sev un sabiedrotajiem turību, vai arī tāpēc, ka varas sajūta pati dažiem ir vislabākais atalgojums.

Privātajā un pat publiskajā telpā izskanošajā S. Āboltiņas kritikā nav daudz konkrētu pārmetumu par viņas reālajiem darbiem un uzskatiem, politisko varēšanu vai nevarēšanu. Daudz biežāk priekšplānā izvirzās viņas personības raksturojumi, pat tikai āriene. “Rižā” un “sarkanmatainā” ir visai pierasti apzīmējumi, S. Āboltiņas vēlme pēc varas – īpaši izcelta. Bet vai jūs varat iedomāties, ka, apspriežot vīrieti politiķi, kāds priekšplānā izvirzītu viņa ārieni – tādu ārieni, kurai pašai par sevi nav nekādas vainas? Un vai tiešām savas politiskās darbības motīvos S. Āboltiņa Latvijā ir unikāla?

Šie novērojumi liek iedomāties – kas būtu, ja S. Āboltiņas vietā būtu vīrietis. Tieši tāds pats intrigants, aizkulišu darījumu kārtotājs, pragmatisks savu interešu realizētājs. Vai tiešām sabiedrība pret viņu būtu tieši tikpat kritiska kā pret S. Āboltiņu? Vai tiešām viņu tikpat čakli strīpotu ārā vēlēšanu sarakstos, zākātu par matu krāsu un personisko stilu?

Sievietēm Latvijā ir arī plaši panākumi gan uzņēmējdarbībā, gan politikā – veiksmīgas un labi ieredzētas sievietes var atrast it visur. Un tomēr ir vērts uzdot jautājumu: kādas īpašības sievietēm paver durvis un kā atšķiras enerģija, kas jāiegulda vīrietim un sievietei, lai nonāktu vienā un tajā pašā vietā. Gadās, ka sievietēm nepiedod to, ko nez kāpēc piedod vīriešiem – agresivitāti, valdonību, aprēķinu, cinismu. No sievietēm gaida ko citu. Un, kamēr tā būs, par dzimumu īstu līdztiesību Latvijā runāt nebūs iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi