Otrdienas rītā – būs astronomiskās ziemas sākums, bet pēc desmit dienām būs pienācis Ziemas saulgriežu pirmais rīts. Cerams, ka pati ziema būs parūpējusies par gaidītāko dāvanu – viscaur baltu pasaulīti un visiem sētas mietiņiem ap mājām būs ziemas baltās cepurītes. Tas tik ļoti piestāv dāvanu došanas laikam. Kamēr to gaidām, ir vērts pašiem piedzīvot dāvanu gādāšanas laiku.
Te es nedomāju tikai iepirkšanos veikalos. Bez tās jau neiztikt! Es gribu pastāstīt par devēja prieku, kad ar izdomu un paša rokām kas personisks tiek pagatavots, domājot par ģimenes iepriecināšanu un draugu pārsteigšanu svētkos. Protams, es zinu, ka mēs esam patērētāju sabiedrība un apdāvināšanā liela nozīme tiek piešķirta materiālajām vērtībām. Taču katra mamma, tētis un arī vecvecāki ir piedzīvojuši laimes brīžus, saņemot bērna gatavotu dāvaniņu – vai tā būtu zīmēta apsveikuma kartiņa, izšūta sedziņa vai no māla veidota figūriņa. Prasmi apdāvināt un iepriecināt savu ģimeni bērniem cītīgi māca skolotāji bērnudārzos, klasēs un pulciņos. Paiet laiks, bērni kļūst par pusaudžiem, un daļa ātri pieņem pieaugušo sabiedrībā vairāk akceptētās dāvināšanas tradīcijas – materiālas dāvanas. Tā nu iznāk, ka visbiežāk vecmāmiņas var atļauties to prieku – rudenī adīt zeķītes un cimdiņus, domāt par saviem mīļajiem, tos apdāvināt svētkos.
Nē, tā nebūs tiesa, ka tikai vecākajā paaudzē ir saglabājies dāvanu gādāšanas prieks, neļaujot sevi ieraut steigā, kāda pārņem dāvanu pirkšanā veikalos. Izdomu un prasmes dāvanu izveidošanā prot ielikt arī vidējā paaudze, kaut gan tas nav vairākuma paradums. No gada gadā cenšos apgūt dāvanu gatavošanas prieku arī es. Vieni no jaukākajiem Ziemassvētku mirkļiem, kurus saņemu dāvanā par savu apņēmību, ir radu un draugu izsaucieni: “Tu tiešām to pagatavoji savām rokām? Paldies par tādu izdomu!”
Šādi mirkļi ataust atmiņā garajos rudens vakaros un dod stimulu atkal pievērsties kaut kam jaunam, pašai radīt, lai iepriecinātu citus. Pašlaik atkal ar to esmu aizrāvusies. Kas ir mana jaunā aizraušanās – neteikšu, jo dāvanu saņēmēji arī lasa “Druvu” un pirms laika var uzzināt. Gatavoju Ziemassvētku veltes, un šo roku darbu darot, izjūtu svētku gaidīšanas un gandarījuma prieku. To novēlu arī citiem!
Komentāri