Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Izdevīgā karikatūra

JĀNIS BUHOLCS
23:00
03.05.2016
5

Viens muļķīgs attēls, un jūs esat publiskās telpas centrā vismaz pāris nedēļu. Tāda izvērsusies Rīgas mēra Nila Ušakova un Latvijas mediju “sadarbība” pēc tam, kad N. Ušakovs publicēja karikatūru par padomju okupācijas režīma radīto zaudējumu aprēķinu.

PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas paziņoto, ka okupācijas radītie zaudējumi ir mērāmi 185 miljardos eiro, N. Ušakovs aprīlī komentēja, publicējot karikatūru. Tajā redzams riteņbraucējs, kurš pats iebāž spieķos sprunguli, bet, kad nokritis, par notikušo vaino okupāciju un pieprasa atlīdzinājumu. N. Ušakova izplatīto zīmējumu diezin vai var nosaukt par gaumīgu, un nav mans mērķis viņu aizstāvēt.

Pirmajā acu uzmetienā šis zīmējums raisa virkni jautājumu. No tiem būtiskākais – kurš tad īsti ir vainojams par okupāciju un tās radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem un iznīcinātajām cilvēku dzīvēm? Vai N. Ušakovs tiešām vēlas pateikt, ka vainīga pati Latvija?

Taču, lai ko mēs katrs domātu par N. Ušakova politiskajām nostādnēm, viņš pēc tam žurnālistiem savu domu paskaidroja loģiski. Proti, mēs jau 26 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī un par lielu daļu tagadnes nebūšanu atbildība ir jāuzņemas tagadējai politiskajai elitei. N. Ušakovs domā, ka nav jēgas runāt, kā padomju okupācija ietekmēja mūsu starta pozīcijas 1990. gadā – tam nevar nepiekrist, taču šāda viņa skepse vēl nav noziegums.

N. Ušakovs uzsvēra, ka ar karikatūru nav mēģinājis apšaubīt Latvijas okupāciju. Savukārt attieksme pret okupācijas zaudējumu aprēķināšanas ideju drīkst būt dažāda. Ir arī skaidrs, ka Krievija nekādas šāda veida kompensācijas Latvijai netaisās maksāt, un tas nav jautājums, ko Latvija spēj ietekmēt. Tanī pašā laikā Latvijai ir teikšana pār to, ka mums ir negodīgi ierēdņi, dīvaini valdības darījumi, kuros pazūd miljoni nodokļu maksātāju naudas, korupcija, izglītības un veselības nozares hroniskās problēmas un citas nebūšanas.

Līdz ar to pēc šiem paskaidrojumiem konkrēto neveiklo situāciju drīzāk varēja uztvert kā aicinājumu uz diskusijām par būtiskiem jautājumiem – gan par okupācijas sekām un okupācijas ietekmi uz šodienas Latviju, gan par Latvijas sekmēm kopš neatkarības atgūšanas. 4. maija svētku tuvums ir vēl viens labs iemesls šādām pārdomām. Ir būtiski atcerēties, ka mums ir iemesli arī priekam. Latvija ir mierīga, tīra un savas intereses aizstāvēt spējīga valsts, kuras iedzīvotāju pašu rokās ir daudz savas dzīves veidošanas iespēju – tas ir ļoti daudz. Vienlaikus ir būtiski apzināties, kas ir šodienas Latvijas lielākie izaicinājumi un kas visvairāk traucē tos risināt.

Taču ievērojama daļa politiķu, mediju un arī pilsoņu uz šo ir skatījušies pavisam citādi – dažkārt pat histēriski. Pat pēc tam, kad N. Ušakovs jau nez cik reizes bija paskaidrojis, ko viņš domājis ar publicēto karikatūru, ziņu portālos turpināja rindoties ziņas par dažādām amatpersonām, kas vērsušās Ģenerālprokuratūrā, Drošības policijā vai vēl kādās citās nopietnās iestādēs. Žurnālisti atkal un atkal ir uzdevuši N. Ušakovam vienus un tos pašus jautājumus, un N. Ušakovs uz tiem visiem atbildējis līdzīgā veidā, savukārt citi ļaudis turpina burbuļot tiešsaistē.

Kāpēc šī tēma, kurā nav būtiskas notikumu attīstības, tik ilgu laiku ir bijusi teju vai centrālā ziņa medijos? Nevar taču būt, ka šajās nedēļās Latvijā nekas svarīgāks nav noticis. Loģisks skaidrojums būtu, ka liela daļa sabiedrības N. Ušakovam netic, tāpēc nevar pieņemt arī viņa paskaidrojumu. Padomju okupācija ir pārāk nopietns temats, lai par to mūsu sabiedrībā varētu atļauties vīpsnāt, lai pēc tam veikli atrunātos par saviem it kā īstajiem motīviem. Un tomēr pat tas pilnībā nepaskaidro šīs jezgas norisi.

Šis jau sen vairs nav jautājums tikai par latviešu aizskartajām jūtām. Šis ir jautājums par politisko konkurenci un to, kā latviešu politiķi steidz izrādīt, cik naski nacionālo interešu aizstāvji viņi ir – vismaz vārdos. Lai gan N. Ušakova partija “Saskaņa” Saeimā ir mūžīgajā opozīcijā, Rīgas mērs ir ietekmīgs politiķis. Tāpēc visi, kam viņa ietekme un “Saskaņas” spēcīgās pozīcijas Rīgā rada nemieru, izmantos katru izdevību, lai celtu traci un mēģinātu graut sava pretinieka reputāciju. Šoreiz tas bija dažādi interpretējams zīmējums par okupācijas zaudējumiem, citkārt tā ir izrunāšanās par kādu citu tēmu. Ja vien atradīsies jel kāds iemesls, politiķi un mediji būs kājās un metīsies cīņā, tā arī paši nepamanot, kā patiesībā izskatās šī pēkšņā principialitāte un kādas ir tās sekas.

N. Ušakova un “Saskaņas” politiskās pozīcijas viņa paša vēlētāju vidū šī ieilgusī skandalēšana diezin vai būtiski ir grāvusi. Taču lielākā ironija ir tāda, ka labējie politiķi šādā situācijā N. Ušakovam ir devuši iespēju koncentrēties uz vispārīgu Latvijas attīstības virziena kritiku tā vietā, lai viņš atbildētu par nebūšanām un dīvainībām sevis pārvaldītajā Rīgā – budžeta lāpīšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu, pašvaldības uzņēmumu darbu, infrastruktūras stāvokli. Par šo skaidroties tomēr būtu krietni grūtāk nekā par karikatūru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi