Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Izdevīgā karikatūra

JĀNIS BUHOLCS
23:00
03.05.2016
9

Viens muļķīgs attēls, un jūs esat publiskās telpas centrā vismaz pāris nedēļu. Tāda izvērsusies Rīgas mēra Nila Ušakova un Latvijas mediju “sadarbība” pēc tam, kad N. Ušakovs publicēja karikatūru par padomju okupācijas režīma radīto zaudējumu aprēķinu.

PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas paziņoto, ka okupācijas radītie zaudējumi ir mērāmi 185 miljardos eiro, N. Ušakovs aprīlī komentēja, publicējot karikatūru. Tajā redzams riteņbraucējs, kurš pats iebāž spieķos sprunguli, bet, kad nokritis, par notikušo vaino okupāciju un pieprasa atlīdzinājumu. N. Ušakova izplatīto zīmējumu diezin vai var nosaukt par gaumīgu, un nav mans mērķis viņu aizstāvēt.

Pirmajā acu uzmetienā šis zīmējums raisa virkni jautājumu. No tiem būtiskākais – kurš tad īsti ir vainojams par okupāciju un tās radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem un iznīcinātajām cilvēku dzīvēm? Vai N. Ušakovs tiešām vēlas pateikt, ka vainīga pati Latvija?

Taču, lai ko mēs katrs domātu par N. Ušakova politiskajām nostādnēm, viņš pēc tam žurnālistiem savu domu paskaidroja loģiski. Proti, mēs jau 26 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī un par lielu daļu tagadnes nebūšanu atbildība ir jāuzņemas tagadējai politiskajai elitei. N. Ušakovs domā, ka nav jēgas runāt, kā padomju okupācija ietekmēja mūsu starta pozīcijas 1990. gadā – tam nevar nepiekrist, taču šāda viņa skepse vēl nav noziegums.

N. Ušakovs uzsvēra, ka ar karikatūru nav mēģinājis apšaubīt Latvijas okupāciju. Savukārt attieksme pret okupācijas zaudējumu aprēķināšanas ideju drīkst būt dažāda. Ir arī skaidrs, ka Krievija nekādas šāda veida kompensācijas Latvijai netaisās maksāt, un tas nav jautājums, ko Latvija spēj ietekmēt. Tanī pašā laikā Latvijai ir teikšana pār to, ka mums ir negodīgi ierēdņi, dīvaini valdības darījumi, kuros pazūd miljoni nodokļu maksātāju naudas, korupcija, izglītības un veselības nozares hroniskās problēmas un citas nebūšanas.

Līdz ar to pēc šiem paskaidrojumiem konkrēto neveiklo situāciju drīzāk varēja uztvert kā aicinājumu uz diskusijām par būtiskiem jautājumiem – gan par okupācijas sekām un okupācijas ietekmi uz šodienas Latviju, gan par Latvijas sekmēm kopš neatkarības atgūšanas. 4. maija svētku tuvums ir vēl viens labs iemesls šādām pārdomām. Ir būtiski atcerēties, ka mums ir iemesli arī priekam. Latvija ir mierīga, tīra un savas intereses aizstāvēt spējīga valsts, kuras iedzīvotāju pašu rokās ir daudz savas dzīves veidošanas iespēju – tas ir ļoti daudz. Vienlaikus ir būtiski apzināties, kas ir šodienas Latvijas lielākie izaicinājumi un kas visvairāk traucē tos risināt.

Taču ievērojama daļa politiķu, mediju un arī pilsoņu uz šo ir skatījušies pavisam citādi – dažkārt pat histēriski. Pat pēc tam, kad N. Ušakovs jau nez cik reizes bija paskaidrojis, ko viņš domājis ar publicēto karikatūru, ziņu portālos turpināja rindoties ziņas par dažādām amatpersonām, kas vērsušās Ģenerālprokuratūrā, Drošības policijā vai vēl kādās citās nopietnās iestādēs. Žurnālisti atkal un atkal ir uzdevuši N. Ušakovam vienus un tos pašus jautājumus, un N. Ušakovs uz tiem visiem atbildējis līdzīgā veidā, savukārt citi ļaudis turpina burbuļot tiešsaistē.

Kāpēc šī tēma, kurā nav būtiskas notikumu attīstības, tik ilgu laiku ir bijusi teju vai centrālā ziņa medijos? Nevar taču būt, ka šajās nedēļās Latvijā nekas svarīgāks nav noticis. Loģisks skaidrojums būtu, ka liela daļa sabiedrības N. Ušakovam netic, tāpēc nevar pieņemt arī viņa paskaidrojumu. Padomju okupācija ir pārāk nopietns temats, lai par to mūsu sabiedrībā varētu atļauties vīpsnāt, lai pēc tam veikli atrunātos par saviem it kā īstajiem motīviem. Un tomēr pat tas pilnībā nepaskaidro šīs jezgas norisi.

Šis jau sen vairs nav jautājums tikai par latviešu aizskartajām jūtām. Šis ir jautājums par politisko konkurenci un to, kā latviešu politiķi steidz izrādīt, cik naski nacionālo interešu aizstāvji viņi ir – vismaz vārdos. Lai gan N. Ušakova partija “Saskaņa” Saeimā ir mūžīgajā opozīcijā, Rīgas mērs ir ietekmīgs politiķis. Tāpēc visi, kam viņa ietekme un “Saskaņas” spēcīgās pozīcijas Rīgā rada nemieru, izmantos katru izdevību, lai celtu traci un mēģinātu graut sava pretinieka reputāciju. Šoreiz tas bija dažādi interpretējams zīmējums par okupācijas zaudējumiem, citkārt tā ir izrunāšanās par kādu citu tēmu. Ja vien atradīsies jel kāds iemesls, politiķi un mediji būs kājās un metīsies cīņā, tā arī paši nepamanot, kā patiesībā izskatās šī pēkšņā principialitāte un kādas ir tās sekas.

N. Ušakova un “Saskaņas” politiskās pozīcijas viņa paša vēlētāju vidū šī ieilgusī skandalēšana diezin vai būtiski ir grāvusi. Taču lielākā ironija ir tāda, ka labējie politiķi šādā situācijā N. Ušakovam ir devuši iespēju koncentrēties uz vispārīgu Latvijas attīstības virziena kritiku tā vietā, lai viņš atbildētu par nebūšanām un dīvainībām sevis pārvaldītajā Rīgā – budžeta lāpīšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu, pašvaldības uzņēmumu darbu, infrastruktūras stāvokli. Par šo skaidroties tomēr būtu krietni grūtāk nekā par karikatūru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
32
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi