Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Iestrēguši

Jānis Buholcs
11:11
27.07.2016
9

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) gadiem ilgi turpinājušās iekšējās cīņas. Taču Latvijas politiskajā vidē nevienam nav bijis vēlēšanās vai spējas šo problēmu risināt.

KNAB lielāku ievērību ir guvis nevis ar kādiem panākumiem korupcijas apkarošanā, bet gan ar plēšanos starp ietekmīgajiem iestādes darbiniekiem. Priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vairākkārt ir mēģinājis no darba atlaist vai vismaz pazemināt amatā Jutu Strīķi. Ritot KNAB reorganizācijas procesam, tajā vieta vairs neatrodas arī vairākiem citiem ietekmīgiem ilggadējiem darbiniekiem, kas notiekošo saista ar izrēķināšanos. Katram pašam atliek vien izlemt, kurai pusei noticēt – tiem, kas stāsta, ka J. Streļčenoks un viņa atbalstītāji iznīcina tik svarīgo iestādi, vai arī tiem, kas norāda, ka atlaistie vai citādos veidos ietekmētie darbinieki nebūt nav tik balti un pūkaini, kā viņiem pašiem par sevi labpatīk domāt. Šovs, ko abas konfliktējošās puses Latvijas sabiedrībai demonstrē, ir pilns ar dažāda līmeņa klases paraugdemonstrējumiem šaubu sēšanas un aizdomu radīšanas mākslā – nereti tas tad arī ir viss, kas nepieciešams, lai sabiedrībā nostiprinātos viedoklis, ka tieši šī konflikta puse ir “labie” un šī – “sliktie”.

Tanī pašā laikā krietni mazāk šaubu ir par to, ka iesaistīto pušu reālās rīcības spējas ir krietni pieticīgākas. J. Streļčenoks jau tik daudz reižu ir mēģinājis atbrīvoties no J. Strīķes, bet līdz šim ir zaudējis – tas nav nopietni. Ja reiz biroja vadītājs uzskata, ka ir pamats darbinieci atlaist, viņam ir jāatbild par to, lai process noritētu juridiski korekti un argumenti būtu pārliecinoši. Taču tiesu šie argumenti vai veids, kā tie izteikti, līdz šim nav pārliecinājis.

Pirms došanās atvaļinājumā KNAB vadītājs J. Strīķi nu ir atlaidis jau ceturto reizi. Zīmīgs signāls šajā brīdī bija premjerministra M. Kučinska paziņojums, ka viņš KNAB darbā nejauksies un tur notiekošo nekomentēs. KNAB ir ministru prezidenta pārraudzībā esoša iestāde, līdz ar to valdības vadītājam ir zināmas iespējas ietekmēt tur notiekošos procesus. Iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis šīs iespējas bija izmantojis, divas reizes atceļot J. Streļčenoka rīkojumu par J. Strīķes atbrīvošanu no amata. Tomēr šāda iesaistīšanās KNAB darba normalizēšanā, kā redzams, neko daudz nedeva, un iekšējās cīņas turpinājās.

KNAB formāli ir neatkarīga iestāde, līdz ar to daļēji ir saprotama politiķu vairīšanās no plašākas līdzdalības šīs institūcijas problēmu risināšanā. Tomēr tik daudzu gadu pieredze ir atkal un atkal apstiprinājusi, ka pats no sevis šinī iestādē nekas neatrisināsies. Ir nepieciešams skaidrs atzinums, vai KNAB nedienas ceļas tikai no iestādes personāla savstarpējās nesaprašanās vai arī tam ir kādi strukturāli iemesli, kuriem pamatā ir iestādes specifiskā uzbūve un hierarhija. Un ir nepieciešams rīcības plāns, kā situāciju mainīt.

Abām strīdus pusēm politiskajās aprindās ir savi atbalstītāji. Tomēr arī viņi acīmredzot turpina uzskatīt, ka šī vienkārši ir cīņa dažādu pozīciju pārstāvju starpā un pats svarīgākais ir vienkārši atbalstīt “savējos”, palīdzēt tiem noturēties pēc iespējas ilgāk. Par to liek domāt kaut vai tas, ka no politiķiem ir vieglāk iegūt atbildes par to, vai viņi atbalsta vai neatbalsta J. Streļčenoku KNAB vadītāja amatā, nevis par to, kā konfliktu izbeigt un kā veicināt, lai KNAB vairāk resursu velta saviem tiešajiem darba pienākumiem. Var jau minēt, ka, atbrīvojoties no J. Strīķes vai J. Streļčenoka, iestāde gūs jaunu izrāvienu un varēs vienu pēc otras atklāt dažādas korupcijas lietas, bet pēc tik ilgiem gadiem, kuros nomainījušies vairāki KNAB vadītāji, es nebūtu tik optimistisks.

Reālas iniciatīvas trūkums KNAB problēmu risināšanā no valdošo partiju puses ir nudien zīmīgs. Pasaulē gan netrūkst gadījumu, kur politiķi mēģina dažādas iestādes pakļaut un izmantot savu interešu veidošanā. Netrūkst arī gadījumu, kuros iestādes pat bez īpaša politiķu spiediena darbojas neefektīvi. Taču KNAB arī šajā ziņā ir nudien neparasta iestāde. To nav viegli pakļaut un kontrolēt iestādes iekšienē esošo spēku daudzveidības dēļ, taču šī pretstāve ietekmē arī KNAB spējas uz rezultatīvu darbu. Iestāde grauj pati sevi, nevis tai traucē kāds no malas. Pat ja ir iespējams iedomāties, ka šāds iekšēju pretrunu plosīts birojs ir politiķiem un citām ietekmīgajām pusēm izdevīgs, KNAB gadījumā neparasts ir tas, ka šāda situācija veidojas ne tik daudz politisko interešu realizēšanas dēļ, cik neiesaistīšanās dēļ.

Ir zināma iespēja, ka J. Streļčenoks ieies vēsturē ar to, ka nostrādās KNAB vadībā līdz savu pilnvaru termiņa beigām. Tomēr šim “sasniegumam” nebūs izšķirošas ietekmes tajā, kas turpmāk notiks ar KNAB. Politiķu interese par KNAB, protams, izskatītos bīstama, tomēr der atcerēties, ka savulaik, kad KNAB tika veidots, tāpat bija nepieciešama plaša politiska vienošanās. Līdzīgs ārējs impulss ir nepieciešams arī pašlaik.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi