Katrs rīts atnāk kā brīnums. Tikai gudri vīri var izskaidrot, kā tas mehānisms strādā bez nobīdēm. Bet nekas jau neesot mūžīgs, un tie, kuri pūrā saņēmuši lielākas runas dāvanas, spēj pasauli sagriezt ar kājām gaisā. Ja ne Dienvidpolu ar Ziemeļpolu samainīt vietām, tad cilvēku prātus nu noteikti.
Nezināmais baida, tas ir tikai loģiski. Kamēr neesi pamēģinājis vai piedzīvojis, skaidrs, ka apšaubi iespējamību, jo tas taču vienkārši nav iespējams. Bet pasaules gals gan ir. Jau diezin kurā reize, kad drīz būšot klāt. Jā, daudz ko spējam paredzēt, tehnoloģijas attīstās, bet šajā jautājumā nekas nav skaidrs. Tur arī tā burvība. Jo var baidīties, pamatojoties uz šausmu un fantastikas filmām, iztēloties, kā viss notiks, kāds pats būsi varonis. Vismaz domām ir darbs un cerība, ka galvā ieskries kāda jauna un noderīga. Taču kreņķēties gan nav vērts, pasaulei gals atnāks arī bez mūsu domāšanas.
Ir jābūt lielam meistaram, zinošam visās šīs un ārpuszemes gudrībās, lai neapmaldītos. Kaut vai ziņu virsrakstos vai vārdos, ko saka no rīta un vakarā. Ja ieklausās iedziļinoties, drīz var palikt par plikgalvi, jo skaitļu un faktu gūzma, kas mainās atkarībā no diennakts stundas un runātāja, saprātīgi domājošajam liek vien ķerties sev matos.
Par ko tikai cilvēki nestrīdas. Viens sola globālo sasilšanu, otrs – sasalšanu. (Rakstot vēl nezinu, vai šorīt bija salna, kā solīja sinoptiķi, jo ārā tumšs). Kad ārā silts, ticu – būs traki, viss izdegs, kad salst – nav ko iebilst, aukstums pārņem. Atliek vien ticēt. Katram paredzētājam savu reizi. Un galvā putra.
Tāpat ar citām ikdienas parādībām. Kaut vai politiķu solījumiem un darbiem. Būs labāka dzīve, ir labāka dzīve? Varbūt vērtīgāk pagaidīt, tad jau redzēs. Labāks vai sliktāks – tas vispirms jau ir jušanas jautājums. Ja sāp galva vai kaimiņš nokaitinājis, par labu dzīvi grūti spriest. Bet, lai citiem pateiktu, ka šodien ir labāk nekā vakar, vajag drosmi.
Gudri cilvēki maldās un, meklējot izeju, pa ceļam uzduras daudz kam krietni interesantākam un vērtīgākam nekā meklētais. Varbūt tāpēc vien pirms domāt, kā sagaidīt pasaules galu, labāk dzīvot un darīt ikdienišķo, neklausīties un neplēst matus par kāda muļķību vai nesaprašanu. Katram ar paša galvu vien jādzīvo.
Komentāri