Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Prieks, ka otram “neiet”

Monika Sproģe
15:50
29.06.2016
4

Tā latvieši raksturo sevi un pēc šī raksturojuma mūs pazīst ārvalstnieki. Vēl nesenā intervijā ar Amatas uzņēmēju dzirdēju viedokli, ka no vienas puses, iedzīvotāji gribētu, lai tiek atvērti jauni uzņēmumi, lai pastāv mazie veikaliņi, lai mājražotāji velta savu laiku un līdz namdurvju slieksnim piegādā gardos sierus, maizi vai kūpinājumus, bet, no otras puses, klusībā iekšā sēž velniņš, kas čukst, “ja man nosprāgs viena govs, lai kaimiņam divas”. Tāda apkārtējo attieksme ir viens no iemesliem, kas nokauj motivāciju veidot savu uzņēmumu un pēc labākās sirdsapziņas pārdot citam, nopelnot sev iztikšanai. Atklāti runājot, šaubos, vai skaudība un vēlēšanās otram likt justies slikti, ir tikai latvieša dabā. Domāju, ka tas ir cilvēka dabā. Tikai tālab, ka cilvēki grib būt labāki vai par mata tiesu pārāki, tie nereti viens otru nomelno, ar smīnu sejā norāda uz kļūdām vai nepilnībām, māca, kaut paši lāgā nemāk, un klusībā tiesā. Skumji.

Arī Valsts prezidents, viesojoties Valmierā, teica, ka mēs, tautieši, degam ziņkārībā uzzināt, kā iet kaimiņam, bet tanī pašā laikā uzceļam augstu žogu, lai kaimiņš neredz, kā sokas mums. Tātad esam katrs pats par sevi, nevis kā “Trīs musketieros” – viens par visiem un visi par vienu.

Tāda šķelšanās tiklab novērojama starptautiskā līmenī, kad runā par politiskiem procesiem, kā ģimeņu lokā. Rodas sajūta, ka mēs, latvieši, atplaukstam vien divreiz gadā – Ziemassvētkos un Jāņos.

“Nav iespējams mainīt plašo pasauli sev apkārt, bet var veidot attiecības, kurās viens otru atbalstām. Turklāt nevis pieķerties šai attiecību idejai tāpēc, ka “kaut kas jādara, jo laiks ir tāds”, bet gan tādēļ, ka patiesi ir vērts būt kopā, satiekoties, atvadoties un liekot maizi uz galda,” tā kādā sarunā teikuši ģimenes psihoterapeiti Gatis un Ilona Buši.

Cilvēks attīstās nevis tad, kad ir daudz iespēju, bet, kad viņam dzīvē ir kāds līdzgaitnieks, kāds kas viņu atbalsta, bet vai mēs mākam vai protam atbalstīt? To izdarīt šķiet tikpat viegli kā pateikt, bet diemžēl praksē pierādās pretējais, jo, kā atklājās, ka Cēsu mazie tirgotāji nemaz negaida atbalstu no pilsētniekiem. Viņi pat ir pārliecināti, ka to nesaņems. Uzņēmējs atver savu mazo bodīti vai kafejnīcu, bet iedzīvotājs spītīgi iepērkas tirdzniecības centrā un klusībā berzē rokas, domājot – nez cik tad ilgi tas mazais izvilks?

Tanī pašā laikā kopīgi esam gatavi ziedot bērniem, arī suņiem un kaķiem. Es nesaku, ka to nevajag darīt. Vajag. Un prieks, ka Latvijā ir daudz labu cilvēku, kuri gatavi sniegt savu palīdzīgo roku otram, no maciņa izvelkot pēdējo centu, taču visiem klāsies daudz labāk un kopumā dzīvosim saturīgāk, ja arī par savu ražotāju padomāsim tāpat, kā domājam par citiem, kam klājas grūti, jo uzņēmējam neklājas vieglāk. Iegriežoties viņa mazajā bodītē vai ieturot reizi mēnesī maltīti viņa kafejnīcā, mēs rūpējamies par viņa izdzīvošanu un sniedzam atbalstu. Parādām, ka nevēlamies viņa uzņēmējdarbības ātro galu un neesam tipiskais latvietis, kas priecājas, ka otram neiet. Nedegam nepacietībā pateikt sliktās ziņas, lai piecas minūtes sajustos labāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi