Nauda ir tā, par ko visiem patīk skaļi runāt, apspriesties, paklačoties. Saprotams, ne par sava zuteņa smagumu, bet kaimiņa, valstsvīra, pat kāda nabadziņa. “Īpašnieku interesē tikai peļņa, grib, lai strādājam, galvu nepacēluši, priekšniekiem kādas algas, strādniekiem minimālā. Kauna nav,” dzirdēta frāze. Un ne reizi vien. Bet… interesanti, kāpēc uzņēmējam vajadzīga ražotne vai kas cits, ja ne tāpēc, lai nopelnītu? Katrs darba devējs pieņem darbā strādājošos, lai viņi strādātu, nevis nāktu uz darbu. Un ne tikai strādātu, bet darbu padarītu kārtīgi, nevis ražotu brāķi. Kur uzņēmējs ņem naudu? Ne jau tikai strādnieki to nopelna. Tas, ko padara cehā, ir tikai daļa no procesa, jo vēl ir tik daudz kas – sākot ar ideju, materiālu iegādi, reklāmu, pārdošanu, sadarbību ar partneriem. Bez tā visa ne strādnieks varēs ko darīt, ne kādam vajadzēs to, ko viņš saražojis.
Tas ir tik pašsaprotami. Bet ne visiem, jo šādas runas kaimiņu vidū klusākas nepaliek.
Valdība sāk vētīt nākamā gada budžetu. Saprotams, un tas ir tikai cilvēcīgi, ka katrs grib lielāku algu. Saņēmējam arī vienalga, no kuras kabatas tā tiek paņemta. Minimālā alga nav liela, tam piekrīt visi, bet, lai tā būtu lielāka, ir vairāk jāstrādā. Tajā kopējā seifā, cik nu ir, tik ir. Ar likumu noteiks, kāda jāmaksā minimālā alga, pārējais darba devēju ziņā. Cik priecīgs par minimālās algas pacelšanu būs tās saņēmējs, tik aizvainots tas, kurš turpmāk saņems par desmit eiro vairāk, būdams augstas kvalifikācijas speciālists. Bet darba devējs vairāk samaksāt nevar. Tad jau nav vērts bendēt nervus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, lauzīt galvu, ja pašam paliek tik, cik melns aiz naga.
Latvijā mīl un ciena nabagus. Ja tev nav mājas, labas mašīnas, nebraukā pa kūrortiem un tūrisma maršrutiem, esi kārtīgs, labs cilvēks. Tikko ir kas vairāk un vari atļauties kaut kripatu vairāk, tā kļūsti par darbaļaužu asinssūcēju, izstrādinātāju, savu interešu aizstāvi. Uzņēmējs nav un nebūs arodbiedrība, kurai piederas visus nozākāt, sist cauri savu biedru labklājību uz citu rēķina. Patiesībā var tikai brīnīties par augsto demagoģijas līmeni, ar kuru cilvēki tiek izsaukti ielās. Vienīgais jautājums – kāda ir alga arodbiedrību līderiem? Šo naudu viņiem samet biedri, bet viņš atpelna, cik nu intelekts smalki ļauj. Kāpēc biedri kā darba devēji nevērtē viņu algas? Bet savu darba devēju iespējas samaksāt gan tiek izplucinātas driskās.
Kurā laivā sēdi, uz to pusi peldi. Vari klaigāt, cik gribi, vējš sadarbībā ar ūdeni tevi nesīs, kur gribēs. Tādi ir fizikas likumi. Nauda ir jānopelna, tad to var saņemt algā. Nav uzņēmēji rausēji un nav arī labdari. Katrs strādājam, lai nopelnītu. To gan nav viegli saprast. To jau atkal apliecina spriešana par valsts budžetu, minimālo algu, naudas trūkumu it visam.
Komentāri