Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Savvaļas dzīvniekiem cirkā nav vietas

JĀNIS BUHOLCS
13:33
09.11.2016
7

Cirka izrādēs savvaļas dzīvniekus nedrīkst izmantot, – tā paredz Zemkopības ministrijas nesen sagatavotie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Jau sen bija laiks atteikties no dzīvnieku iesaistes darbībās, kurām tie nav piemēroti. Cerams, ka savu atbalstu likumam drīzā nākotnē sacīs arī Saeima.

Kā dresē lāci un ziloni

Daudziem cilvēkiem cirka izrādes saistās ar dresētu dzīvnieku priekšnesumiem. Ar lāci, kas brauc ar velosipēdu; tīģeri, kas lec cauri degošam aplim; ziloni, kas stāv uz priekškājām. Taču interesantie skati, arēnas krāšņās gaismas un enerģiskā mūzika novērš uzmanību no tā, kāda ir cirka dzīvnieku dzīve un ka šis diezin vai ir labs veids, kā pret tiem izturēties.

Tas, ko savvaļas dzīvniekiem cirkā liek darīt, ir šīm sugām netipiski. Nevajadzētu pieņemt, ka ir viegli panākt, ka tie dara to, ko cilvēks grib. Zilonis – arī tas, kas piedzimis nebrīvē – ir pavisam kas cits nekā, piemēram, suns, kas var aizrautīgi mācīties un gūt prieku no saimnieka vēlmju izpildīšanas. Kā jums šķiet – ar kādiem paņēmieniem dresētājs var lauvai, pērtiķim vai zebrai iestāstīt, kas jādara un kurš jāklausa? Taču ne jau tikai ar kārumiem un draudzīgu parunāšanos. Ko dresūras un uzstāšanās laikā varētu just šie zvēri? Tas skatītājam nav redzams.

Visiem šiem dzīvniekiem piemīt sava veida apziņa. Protams, tie nevar saprast visu, ko saprot cilvēks, taču pamata elementi ir līdzīgi – vēlme pēc pārtikas, patvēruma un sabiedrības, vēlme pēc kustības brīvības un izvairīšanās no sāpēm.

Atsvešinošā mašinērija

Mūsdienās ir ieviesti dažādi dzīvnieku labturības noteikumi. Tas ir pozitīvi, tomēr diezin vai kādi noteikumi var paredzēt, ka likt zilonim balansēt uz cilindriska priekšmeta vai tīģerim jāt uz zirga ir normāli. Arī citās jomās skati nav iepriecinoši. Piemēram, “Balticovo” un daudzi citi olu lielražotāji vistas visu mūžu tur sprostos, tās nekad neredz saules gaismu. Zvēraudzētavās tāpat dzīvnieki savas dienas pavada pašauros krātiņos tikai tāpēc, ka cilvēkam gribas pūkainu kažoku vai cepuri. Savukārt veikalā, pērkot gaļu, mēs maz ko zinām par apstākļiem, kādos dzīvnieks ir audzēts un kā noslēdzis savas dienas. Ir tik ērti, ka šī milzīgā bezemociju mašinērija mums ļauj neredzēt to, ko negribam redzēt, un vienlaikus apgādā ar to, kas mums garšo.

Zoodārzos dzīvniekiem, kas savvaļā klejo un skrien hektāriem plašās teritorijās, labākajā gadījumā var būt atvēlēti daži desmiti kvadrātmetru. Papildu tam zvēriem regulārus pārdzīvojumus rada apmeklētāji. Piemēram, Rīgas zoodārzā telpās, kurās uzturas naktī aktīvie dzīvnieki, ir puskrēsla, un apmeklētāji tiek aicināti neizmantot fotokameru zibspuldzes, jo dzīvniekiem spējie gaismas zibšņi ir nepatīkami. Taču vēl nesen pašam nācās vērot, ka netrūkst apmeklētāju, kuri to ignorē. Tuvumā nebija iestādes darbinieku, kas uzmanītu, lai lūgums tiek ievērots. Savukārt Latgales zoodārzā Daugavpilī pērtiķi un citas radības dzīvo dažus kubikmetrus lielos stiklotos būrīšos, kamēr gar tiem skraida aizrautīgi un skaļi bērni. Tas viss var likties pieņemami tikai, ja neapgrūtinām sevi ar domām par to, kā šādā vidē ieslēgts dzīvnieks jūtas.

Tanī pašā laikā zoodārziem vismaz var būt izziņas funkcijas. Cilvēks aiziet paskatīties, kā tad izskatās īsts nīlzirgs vai leduslācis, un kaut ko jaunu uzzina par pasauli – pat ja bez apziņas rosināšanas, ka dzīvnieki ir kas vairāk nekā tikai apmeklētāju izklaide, šis darbs paliek pusceļā. Tanī pašā laikā zoodārzi arī reāli palīdz apdraudētajām sugām – to pārstāvju skaitam mazinoties savvaļā, zoodārzi iesaistās ģenētiski daudzveidīgu un demogrāfiski stabilu populāciju uzturēšanā.

Turpretim cirks ir tikai un vienīgi amizieris skatītājiem. Cirka zvēri arēnā var maz parādīt savu patieso dabu – tā jau sen ir izdresēta un apspiesta. Izrādes ir vien neglīts slavinājums par cilvēku kā radības kroni, kuram nav pienākuma rēķināties ar citu interesēm.

Mazināt ciešanas

Lai par to pārliecinātos, atliek vien ieskatīties savvaļas dzīvnieku cirka atbalstītāju uzskatos. Šā gada vasarā petīciju portālā “Manabalss.lv” parādījās iniciatīva “Aizstāvēsim cirka tradīcijas, lai cirkā paliek dzīvnieki. Cirks – kultūra miljoniem!”. Aicinājums bija vērsts tieši pret plānoto aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus. Petīcijas tekstā netrūkst absurdu apgalvojumu, piemēram, ka cirka “dzīvnieks netiek pakļauts, bet gan tiek parādīts tā skaistums un dabiskā uzvedība” un ģimenes tur pavada laiku “ne tikai izklaidējoši, bet arī izglītojoši”. “Dabiskā uzvedība”, “izglītojoši”, kā tad.

Dzīvnieku izmantošanas aizstāvji uzsver, ka absolūtais vairums cirka apmeklētāju izrādēs vēlas redzēt tieši zvērus, ja to nebūs, uz izrādēm ļaudis, iespējams, vairs nenāks. Petīcijas autors un atbalstītāji apelē arī pie tradīcijām un mēģina iežēlināt, ka grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā iznīcināšot cirku kā “iestādi, kultūru, tradīciju un mantojumu”.

Taču tad ir jājautā, vai tiešām pietiekams tradīcijas saglabāšanas iemesls ir tas, ka cilvēki vēlas redzēt konkrēto izrādes veidu un par to maksāt? Varbūt tomēr visiem būtu labāk, ja cirks nevis dzīvotu uz savu apmeklētāju līdzjūtības trūkuma un nezināšanas rēķina, bet gan pats cilvēkiem stāstītu, kāpēc savvaļas dzīvnieku izmantošana nav laba doma? Ja izrādītos, ka cilvēkiem šāds cirks vairs nav interesants – tad neko. Darbības, kas dzīvniekiem nodara ciešanas un skatītājos vairo nevēlēšanos iedziļināties savvaļas dzīvnieku dresūras aspektos, diezin vai ir saglabājamas tikai tāpēc, ka tās ir tradīcijas.

Šīs “tradīcijas” atspoguļo cilvēku domāšanu, kāda tā bija pirms simts un vairāk gadiem. Taču domāšanai jāmainās, lai pasaulē mazinātu ciešanas – gan tās, kuras izjūt paši cilvēki, gan arī tās, ko nodarām dzīvniekiem. Un jāmainās ir arī cirkam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi