Riņķa dancis ap VID vadītāja meklēšanu turpinās. Viena no pretendentēm tika dabūta malā, un tagad jau katrs var izvirzīt sazvērestības teorijas, kuram tas bija izdevīgi, kāpēc tas panākts. Lai gan, taisnību sakot, īsti skaidra tā lieta ar tām pusotra miljona dividendēm, ko pretendente saņēma no brāļa firmas un tad atdāvināja atpakaļ, nebija, bet šajā amatā vajadzētu strādāt cilvēkam, kura biogrāfijā nevar atrast kādus zemūdens akmeņus.
Tagad būs jauns konkurss, un ekonomikas ministre izteikusies, ka vajadzētu VID vadītājam algu noteikt krietni lielāku, minot summu 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60 procentu apmērā no mēneša atalgojuma.
Pret šo piedāvājumu izteicies tiesībsargs, norādot, ka tas būs slikts signāls sabiedrībai. Ārstiem, pedagogiem nevarot pielikt algu, bet vienam tiek radīta izcila situācija. “Tas ir nesamērīgi pret visiem valsts iedzīvotājiem,” teicis tiesībsargs.
Bet varbūt šis ir brīdis, kad svarīgi pacelt algu vienam, uzliekot arī sasniegt konkrētus rezultātus, lai pēc tam ieguvēji būtu arī visi tiesībsarga minētie. Ar kaut ko taču jāsāk, nevar visu laiku runāt, vaimanāt, ka naudas par maz, nodokļus neiekasē, ka daudzi strādā pelēkajā zona, bet reāli neko nedarot, lai to mainītu. Ja līdz šim nodokļu iekasētājiem nav izdevies sasniegt rezultātus, varbūt jāsāk ar to, ka jāatrod cilvēks, kurš spēj situāciju mainīt, par to attiecīgi arī saņemot. Protams, var jau tāpat bakstīties tālāk, cerot, ka beidzot nāks kāds tēva dēls vai meita, kurš uzjās tajā stikla kalnā, neko par to neprasot. Bet pat Antiņam taču tika princese.
Var jau kliegt pēc vienlīdzības, un, ja nav visiem, lai nav nevienam. Patiesībā nebūs nekas jauns, gadus 50 tikām vadīti pēc šāda principa. Vai valsts budžets paliks nabagāks šo dažu tūkstošu dēļ? Labi, ja tas slikts risinājums, var tos izdalīt starp ārstiem un skolotājiem, katram tiks kāds cents, bet vai no tā situācija atrisināsies? Varbūt šis ir brīdis, kad mūsu valstī sakārtot vismaz vienu jomu, lai tad sāktu sakārtoties arī pārējās. Šķiet, mūsu valstī ir problēmas ar prioritāšu noteikšanu. Visiem izdabāt nevaram, bet sākt ar vienu negribam. Kad reiz izdosies pārcirst šo apburto loku!
Komentāri