Es tā nedaudz aizdomājos. Šonedēļ sarunā cilvēks noteica, ka es laikam esot stingra mamma, uz ko atbildēju, ka stingra diezin vai, jo dēls droši vien ātri un veikli mani aptin ap pirkstu un panāk visu, ko vēlas, bet nenoliegšu – prasīga esmu gan. Tā arī sarunu biedram atbildēju.
Pieļauju, ka par stingru mammu mani uzskata arī daļa dēla pedagogu, lai gan paliksim pie vārda “prasīgs”, nevis “stingrs”. Un tad nu es domāju – kas gan tur slikts – būt prasīgam vecākam? Nedomāju, ka no sava bērna, vīra, draugiem prasu kaut ko ļoti ārkārtēju. Mums katram dzīvē ir savi pienākumi, kuri būtu jāpilda pēc labākās sirdsapziņas. No sava bērna, ja godīgi, neprasu neko daudz vairāk, kā atbildīgi veikt savu darbu – iet skolā un mācīties. Tas pats attiecas uz dažādiem treniņiem, pulciņiem. Ja es kā vecāks atrodu laiku un iespēju, lai bērnam finansētu pulciņus, lai viņu vestu un sagaidītu no skolas, tad man tas šķiet pašsaprotami, ka viņš to laiku arī lietderīgi un atbildīgi pavada.
Uzskatu, ka bērnam jau no mazām dienām ir jāiemāca būt atbildīgam par laiku, lietām, cilvēkiem. Uzskatu, ka skolēna lielākā rūpe pēc būtības ir skola un mācības. Es ļoti vēlētos, lai bērniem līdzās būtu tādi pedagogi, kas viņus motivē arvien vairāk un augstāk tiekties pēc labākām zināšanām un sekmēm, pēc lielākiem dzīves izaicinājumiem un mērķiem. Man šķiet, ka tā ir lielākā vērtība, ko jebkurš pedagogs var dot. Un kā gan citādi – arī pedagogam tāpat kā vecākam ir jābūt nevis stingram, bet prasīgam.
Uzskatu, ka dzīvē kaut ko sasniedz tikai tie cilvēki, kas sevi nežēlo ik uz soļa. Kas dara vairāk nekā citi. Mēs dzīvojam milzīgā konkurences laikmetā un konkurējam ar visu – ar kolēģiem, kaimiņiem, bērniem, panākumiem, mērķiem un sapņiem. Man ļoti nepatīk vāji un čīkstīgi cilvēki. Es cienu spilgtas personības, cilvēkus autoritātes un tos, kas spēj iedvesmot citus. Cienu uzņēmējus, kuri ar savu ideju īstajā laikā un vietā rada darbavietas, citiem iespējas un vēl paši sasniedz augstākās virsotnes. Turklāt nedomāju, ka kāds no viņiem skaitītu savas darba stundas. Būt prasīgam pret citiem un pret sevi – nozīmē būt godīgam pret dzīvi, kādā sevi redzam un uz kuru tiecamies.
Komentāri