Pirmdienas rīts iesākās citādāk nekā parasti, jo ārstu ieteikums bija – veltīt kādu laiku mieram un atpūtai. Tā vietā, lai celtos rīta agrumā, dotos uz darbu un tur pavadītu dienas lielāko daļu, pulksten vienpadsmitos joprojām vāļājos gultā. Vienīgais, kas manu laisko darba dienu traucēja, bija saules stari, kuri mudināt mudināja izbaudīt pēdējās siltās dienas. Tā vietā, lai sakārtotu darba dienai piemērotu frizūru un uzklātu kosmētiku, uzliku uz acīm saulesbrilles, bet matus sasēju nevērīgā zirgastē. Uzģērbusi sportiskāku tērpu, padusē iespiedusi termosu ar siltu tēju, pledu un grāmatu, devos uz automašīnu, lai brauktu vērot zelta rudeni. Kā par brīnumu, torīt nebija ikrīta rituāls, kas ietver jaunāko ziņu lasīšanu, arī mobilais tālrunis tika atstāts novārtā. Nonākusi gala mērķī, par kuru tika izvēlēts Raiskuma ezers, ietinos segā un nodevos grāmatas lasīšanai. Miers un vientulība bija tas, kas pēdējo pusgadu pietrūka. It kā sestdienas un svētdienas ir brīvas no darba un augstskolas, bet vienmēr ir pienākumi, kas saistīti ar tiem un kurus nekādi nevar atlikt, kā arī cepšanās par notikumiem, kuri notiek tik tālu, bet, iespējams, ikdienā personīgi neskar, piemēram, kārtējie nemieri kara plosītajā Sīrijā. Bet šoreiz tos atļāvos aizmirst.
Šķiet, runāju par nenozīmīgām lietām, bet vai mūsu prāti ik mīļu brīdi ir jānodarbina ar dažādu notikumu apspriešanu un pastāvīgu salīdzināšanu ar citiem? Tā saindējam ne vien paši sevi, bet arī apkārtējos cilvēkus. Piekrītu, ka par aktuālām lietām ir jāinteresējas, bet kur ir robeža starp veselīgu interesi un spēju visu neņemt tik ļoti pie sirds? Arī es pēdējos mēnešos sevi tramdīju par lietām, citu viedokļiem un uzskatiem tik ilgi, ka beigu beigās emocionāli nespēju atgūties. Tiem nav nozīmes. Svarīgākais ir spēja atrast sevi mūsdienu ārkārtīgi ātrajā dzīves ritmā, jo tikai tev pašam, ne kādam citam, ir jāmāk sadzīvot ar sevi. Galvenais, lai esi mierā ar sevi par to, ko dari, kāpēc un cik dari. Skatīšanās uz pārējiem ir tikai veids, kā neapmierinātību par sevi atrast citos.
Komentāri