Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Jātur acis vaļā

Monika Sproģe
12:27
05.10.2016
4

“Pēc notikumiem Ukrainā parādījās daudz iniciatīvu mediju un likumdošanas jomā, lai cīnītos pret propagandu, tomēr ir signāli, ka sākam pierast pie šīs situācijas. Tas ir ļoti bīstams brīdis, jo ģeopolitiskā situācija nav mainījusies un nevar apstāties ar šīm jaunajām iniciatīvām,” norāda dažādu valstu eksperti, kas apvienojušies vienotam pētījumam.

Nav šaubu, ka propaganda ir karš. Karš, kas notiek mediju telpā, mudinot indivīdu grupas uz rīcību, vienlaikus neiztērējot naudu reālā karadarbībā. Taču propagandu nekādos apstākļos nedrīkst novērtēt par zemu un neattiecināt uz sevi, jo tai nepārprotami ir ietekme uz katras valsts demokrātiskiem procesiem, kas tā vai citādi ietekmē ikviena ikdienu.

Pašlaik propaganda nav tik primitīva, kāda tā bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad izteikti tika demonstrētas vienas valsts iekārtas priekšrocības pār citām. Tagad propaganda kļuvusi rafinētāka, tā aizmiglo, sajauc un izkropļo informāciju tik ļoti, ka izplūst skaidras robežas starp patiesību un meliem. Šodienas propagandai daudz veiksmīgāk izdodas izkļūt cauri kritiskās domāšanas filtriem, tai lieliski sekmējas apvest ap stūri un izkropļot objektivitāti un, protams, novirzīt sabiedrības uzmanību no realitātes.

Ir ārkārtīgi naivi domāt, ka Krievija aprobežojas tikai ar draudiem un sankcijām, it īpaši, ja ir milzum daudz pierādījumu tam, ka lielā kaimiņvalsts sistemātiski izmanto nemilitārus instrumentus, lai ietekmētu realitātes pieņēmumus un galu galā arī pašu realitāti, lai ietekmētu priekšstatus par citu valstu darbību un atbildes kārtā arī izprovocētu viņu rīcību.

Propaganda ikvienā iekārtā ir iespaidojusi sabiedrisko domu, lēmumu pieņemšanu, iedzīvotāju nostāju svarīgos procesos, ierobežojusi vārda brīvību un “pielabojusi” demokrātijas saknes. Krievija, kā Malaizijas lidmašīnas notriekšanas gadījumā, izmantoja informācijas pārbagātību, vienlaicīgi paužot dažādus, pat pretrunīgus viedokļus, lai paralizētu sabiedrības, tajā skaitā žurnālistu un lēmumu pieņēmēju, spēju saprast, kas ir kas.

Ja runājam par “jauno” propagandu, tā ir spērusi soli tālāk par triviālu realitātes izkropļošanu. Pētnieki secinājuši, ka propaganda, pirmkārt, izkropļo realitāti un pasniedz to kā faktu, bet otrkārt, kas ir daudz bīstamāk, – tā it kā piedāvā vairākus variantus, kā “pareizi” izkļūt no šīs situācijas. Šādā veidā ne viens vien mediju patērētājs uzķeras uz āķa, jo cilvēki vairs neiedziļinās procesos, neseko tiem līdzi un neprot kritiski analizēt informāciju.

Pētnieki kā vienu no iespējām noturīgākas sabiedrības veidošanā min robežu jeb plaisu likvidāciju, kas pastāv starp sabiedrības un valsts institūciju sadalījumu, jo mums ir vienoti mērķi, kurus vēlamies sasniegt kā valsts, skatoties šī jēdziena plašākajā nozīmē. Savukārt publiskās pārvaldes organizācijām ar mediju starpniecību būtu ne vien jāinformē sabiedrība, bet arī jāseko līdzi, ko sabiedrība domā, kā jūtas un ko pauž konkrētu procesu, jautājumu saistībā. Pašlaik vairāk novērojama vienvirziena kustība, proti, no augšas uz leju.

Kā interesants risinājums izskanēja cīņa pret propagandu necīnoties, jo pretējā gadījumā mēs, sabiedrība, nonākam propagandistu pakļautībā un spēlējam spēli pēc viņu noteikumiem. Tas palielina viņu izredzes uzvarēt, jo viņi ir definējuši noteikumus.

Tomēr gribētos domāt, ka vismaz drukātais vārds spēj piesaistīt cilvēku uzmanību un veicina lasītāju kritisko domāšanu, jo šobrīd tiešām nepieciešami gaiši un zinoši prāti, kas spēj izšķirt graudus no pelavām, lai vēsture neatkārtojas. Kā liecina karš Ukrainā un nemitīgie terorakti, nekas vēl nav galā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
32
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi