Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Jā vai nē marihuānai

Madara Ozoliņa
07:35
22.08.2018
1

Aktualizējies jautājums saistībā ar marihuānas legalizēšanu medicīniskām vajadzībām. Viedokļi ir dažādi, kamēr vieni to redz kā atvieglojumu pacientiem, tikmēr citi – kategoriski noliedz marihuānas lietderīgumu.

Saeima ne tik sen, 2015.gadā, noraidīja iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu ar ierosinājumu par marihuānas legalizēšanu, tomēr šī gada jūlija izskaņā, kad Gruzijas Konstitucionālā tiesa lēma par labu marihuānas lietošanas legalizācijai, šis jautājums aktualizējies arī Latvijas politiķu vidū. Veselības ministre Anda Čakša nākusi klajā ar viedokli, ka Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīniskām vajadzībām, paužot, ka “jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm, lai tas notiktu”.

Šim uzskatam daļēji piekrīt psihoterapeite un narkoloģe Ilona Paegle, kas strādā arī Cēsīs: “Protams, mūsu sabiedrībai vēl ir, kur augt, bet es sliecos domāt, ka jaunā paaudze kļūst arvien prātīgāka, ka tik bēdīgi nemaz nav. Vienmēr būs sabiedrības daļa, kura ir mazāk izglītota, kuriem nav ģimenes un kuriem nav piekļuves informācijai. Bet tas ir ekonomiskais jautājums par to, lai visiem bērniem būtu ne tikai ģimenes, bet iespēja mācīties, izglītoties. Ja mēs runājam par medicīniskām slimībām, par onkoloģiskām saslimšanām un hroniskām sāpēm, es atbalstu marihuānas legalizēšanu. Neredzu iemeslu, kāpēc sabiedrības daļai, kura ir izglītota, zinoša, bet diemžēl ar veselības problēmām, aizliegts saņemt to, kas viņiem pienāktos, šīs efektīvās zāles, kuras tiešām var palīdzēt. Protams, savā profesijā strādājot, redzu narkotisko vielu slikto ietekmi uz cilvēkiem, bet jāsaprot, ka īstie narkotiku lietotāji un atkarīgie tāpat atradīs pieeju narkotikām vai to surogātiem, viņiem tā nav problēma. No narkotiskajām vielām atkarīgie būs vienmēr, tas, vai marihuāna tiktu legalizēta, manuprāt, procentuāli šo skaitu nepalielinātu. Tā dēļ narkologiem vairāk darba nebūtu. Runājot par jauniešiem un viņu pasargāšanu, tad, kā zinām, viss ir atkarīgs no ģimenes un tā, kā mamma, tētis vai citi tuvinieki par šīm lietām runā, kā lietas prot izskaidrot. Domāju, ja vecmāmiņai hronisko sāpju mazināšanai tiks izrakstīti līdzekļi ar marihu­ānu, tad diez vai mazdēliņš paslepus tos gribēs paņemt. Šis ir jautājums par sabiedrības izglītošanu un ģimenes vērtībām. Marihu­ānas legalizēšana tiek pamatota arī ar citu valstu pieredzi. Pro­tams, pieredze ir jāvērtē, bet jā­skatās, lai mēs sevi pielīdzinātu līdzvērtīgām valstīm. Jo vairāk sabiedrībā par to runās, jo lielākas iespējas, ka šis jautājums tiks īstenots. Manuprāt, tas ir laika jautājums.”

Par medicīniskās marihuānas legalizēšanu iespējams parakstīties portālā manabalss.lv, to šo­brīd ir izdarījuši tikai nedaudz vairāk par 700 iedzīvotājiem.

Cēsnieks Māris Lejiņš ir trešā kursa students, marihuānas legalizāciju viņš atbalsta: “Ne­esmu parakstījies, bet ar lielu interesi sekoju līdzi šī jautājuma attīstībai. Daudzās pasaules valstīs medicīniskā marihuāna ir pavisam normāla un ierasta lieta, tas nav nekas īpašs. Es neatbalstu domu, ka katrs pats mājās varēs audzēt konkrētu stādu daudzumu, bet atbalstu piekļuvi marihuānai ar ārsta vai citu speciālistu izrakstu. Kāpēc cilvēkiem, kuriem ir neārstējamas slimības, mocīties sāpēs? Kāpēc viņiem liegt dzīves pēdējos brīžus pavadīt komfortā, blakus tuviniekiem? Tas, protams, prasīs daudz lielāku speci­ālistu vērību un uzmanību, lai medicīniskā marihuāna tiešām tiktu izrakstīta tiem, kam nepieciešams. Tas, vai viņi tam ir gatavi un to uzņemsies, ir cits jautājums.”

Līdzīgās domās ir arī pensionāre Līga Ciemiņa no Amatas novada: “Jebkura apreibinoša viela ir kaitīga pēc būtības. Bet, kā zinām, tad visu izšķir kvantitāte un kvalitāte. To, kā savu dzīvi veidot, katrs izvēlas pats. Medicīniskā marihuāna var atvieglot daudzu cilvēku ikdienu, bet tikpat daudzas dzīves sagraut. Tāpat kā alkohols – tas mums var dot īslaicīgu prieku, bet ilgstošas lietošanas rezultātā bojā mūsu veselību. Domāju, ka liela daļa cilvēku, kuri jau apzinās marihuānas ārstniecisko iedarbību, to sagādā tā, kā māk. Ceļi, kā pie tās tikt, ir daudz un dažādi. Jau­tājums, vai tas, ko cilvēki slepus sagādā, nav kāds aizvietotājs, vai tam ir kvalitāte. Ja marihuāna Latvijā tiktu legalizēta, tad cilvēki varētu ārstnieciskos nolūkos, sāpju mazināšanai, izmantot medicīnisko marihuānu, par kuras kvalitāti nebūtu jābaidās. Bet kas attiecas uz cilvēkiem, kuri šo atļauju gaida, lai tikai varētu apreibināties, – tā ir viņu neizglītotība.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi