To, ka viss kļūst dārgāks, sarunās dzirdam nepārtraukti. Tas, ka kaut kas iegādājams lētāk, vai kādi izdevumi samazinājušies, parasti tiek uztverts kā kas pašsaprotams. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) regulāri apkopo datus par dažādiem mājsaimniecību izdevumiem. Tos lasot, parasti katrs meklē, kurā statistikas ailē ir viņam atbilstošie dati.
Mājokļa uzturēšana, komunālie maksājumi tiek uzskatīti par lielu slogu katrai mājsaimniecībai. Pēc CSP datiem pērn mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 151 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību, kas ir par vienu eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Turpina samazināties izdevumu īpatsvars mājokļa uzturēšanai – pērn mājsaimniecības iztērēja 12,2 % no saviem ienākumiem (2018. gadā – 13,4%).
Ja salīdzina, tad 2012.gadā vidēji tie bija 127 eiro, 2017.gadā – 138 eiro, savukārt no kopējiem ienākumiem – 2012.gadā mājokļa uzturēšanai mājsaimniecība iztērēja 17,2 procentus, 2017.gadā – 15,5 procentus. Līdz ar algu pieaugumu kopējā tēriņu grozā izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinās. Saprotams, katrā mājsaimniecībā izdevumi ir dažādi, tie atšķiras arī Rīgā un dažādos reģionos. Pierīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 185 eiro mēnesī, bet Rīgā – 172 eiro. Savukārt Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē –132 eiro, Vidzemē – 121 eiro un Latgalē – 104 eiro mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām. Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus, izdevumi par dzīvesvietu bija vidēji 182 eiro mēnesī, savukārt Rīgā īrētos mājokļos dzīvojošajiem par mājokli bija jāmaksā ievērojami vairāk – 260 eiro mēnesī.
Ja vidēji viena mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai izdod 12,2 % no ienākumiem, tad vientuļie seniori (no 65 gadiem) šiem izdevumiem tērēja 22,2 % no ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem izdevumi veidoja 19,4 % no ienākumiem, savukārt persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšanai izlietoja 18,7% no ienākumiem. Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris, izdevumi mājoklim svārstās no 10,1 % viena bērna mājsaimniecībā līdz 11,7 % divu bērnu mājsaimniecībā. Pāris bez bērniem mājokļa izmaksām iztērē 11 % no ienākumiem.
Kā liecina SCP dati ,pērn 22 procentiem mājsaimniecību mājokļa izdevuma segšana bija ļoti apgrūtinoša, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā. Tajā pašā laikā ir palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša (no 47,6 % 2018. gadā līdz 48,7 % 2019. gadā), un to, kurām nebija grūtību segt mājokļa izdevumus (no 24,4 % 2018. gadā līdz 29,3 % 2019. gadā).
Pērn 8,6 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (17,0 %), mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz 64 gadiem (13,7 %), un pāriem ar trim un vairāk bērniem (11,2 %). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija mājsaimniecībām, kur dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem (5,2 %), un pāriem bez bērniem (6,0 %).
CSP, vērtējot mājokļa uzturēšanas izdevumus, iekļāva izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu un citus izdevumus, kas ir jāmaksā, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem.
Statistika parāda konkrētā brīža situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem datiem, kā arī tendenci. Lai arī ir gana daudz mājsaimniecību, kuras nespēj segt visus mājokļa uzturēšanas izdevumus, palielinās to skaits, kuras to var izdarīt.
Komentāri