Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Atkarība – tehnoloģijas

Jānis Gabrāns
06:21
20.07.2020
3

Nesen, skatoties televīzijas sižetu, aizdomāties lika vārdi, ko, stāstot par medicīnas iekārtām, teica kāds speciālists – konkrētā iekārta iegādāta pirms desmit gadiem un šobrīd ir fiziski un, galvenais, tehnoloģiski novecojusi.

Tikai nieka desmit gadi, lai gan, runājot par tehnoloģiju attīstību, var teikt, ka jau tas, kas bija jaunums pirms gada, ir tehnoloģiski novecojis. Patiesībā tā ir traka vēsts, kas liecina, ka nemitīgi jātērē līdzekļi, lai dzītos pēc kā jaunāka, modernāka.

Protams, pozitīvā puse, ka tehnoloģijas ļauj labāk un ātrāk diagnosticēt slimības, to cēloņus, ļauj veikt pilnvērtīgāku ārstniecības procesu. Bet jo modernāks, jo dārgāk maksā, kas savukārt paaugstina pakalpojuma cenu, līdz ar to arī pieejamību.

Ar šo mūsu laiks kardināli atšķiras no tā, kas bija pirms simts un vairāk gadiem. Tehnoloģiju attīstība bija ļoti lēna, ilgu laiku visa pamats bija papīrs un rakstāmais, tad kā tehnoloģijas brīnums nāca iespēja tekstu iespiest, vēlāk parādījās rakstāmmašīnas, bet līdz ar datortehnoloģijām viss mainījās kardināli, un šobrīd vai katra diena nes ko jaunu.

Līdzīgi ārstniecībā – gadsimtiem ilgi ārsti iztika ar primitīvām metodēm, aprīkojumu, uzlabojumi notika reti un lēni. Bet līdz ar moderno tehnoloģiju ienākšanu arī šī joma strauji mainījās, un tagad viss ir pakārtots tikai un vienīgi tām. Un tā jebkurā jomā.

Nebūt nesaku, ka to nevajag un jāatgriežas pie rakstīšanas ar zoss spalvu vai zobi jāiet raut pie kalēja, kurš par to prasa, citējot filmu “Emīla nedarbi”, 50 ēras stundā. Nekādā gadījumā, bet ir vērts aizdomāties par to mežonīgo tempu un naudas tērēšanu, ko uzliek modernās tehnoloģijas. Patiesībā jau radot sava veida atkarību. Medicīnā vajag arvien jaunāku aprīkojumu, programmas, valstij jāmeklē līdzekļi, ko varbūt varētu novirzīt ārstu algām. Bet slimnīcas saka, ka apa­ratūra novecojusi – dodiet jaunu!

Uzņēmējiem nemitīgi tiek stāstīts, ka bez modernām tehnoloģijām, datorprogrammām, augstu tehnoloģiju iekārtām viņi nebūs konkurētspējīgi, un nākas meklēt līdzekļus, ko investēt.

Covid krīze un attālinātais darbs un mācības daudziem parādīja, ka mājās esošie datori, viedierīces ir tehnoloģiski novecojušas, netur līdzi šodienas prasībām. Vajag jaunas, modernākas, tātad arī dārgākas. Vajag jaudīgāku interneta pieslēgumu.

Var teikt, pašreiz mūsu lielākā atkarība ir tehnoloģiskais progress, kurā esam ievilki, un saprotam, ka cita ceļa nav. Ir jācenšas turēt līdzi.
Jau sen uzņemtas filmas, kā datori, roboti, tehnoloģijas sāk valdīt pār pasauli. Skatoties domājam, ka tā taču fantastika, bet, ja apsveram vēsu prātu, patiesībā tas taču ir noticis – tehnoloģijas padarījušās mūs atkarīgus no tām un būtībā valda pār pasauli un arī pār mums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi