Silta un saulaina vasara nav tikai prieks. Sākoties aktīvajai sezonai ar atpūtu pie ūdens, grilēšanu un citām vasaras atpūtai tik piederīgajām lietām, iedzīvotājus vienmēr aicina atcerēties svarīgos drošības noteikumus. Šajā sezonā īpaši aktuāla ir tēma par elektriskajiem skrejriteņiem un ar tiem gūtajām traumām. Tiesa gan, ļaudis šos braucamos aparātus izmanto visu cauru gadu, tomēr ir skaidrs, ka tieši siltajos mēnešos un īpaši nakts stundās varētu sevišķi palielināties pieprasījums pēc šiem braucamrīkiem. Plaši izskan brīdinājumi no mediķiem, ar ko šāds elektriskā skrejriteņa naksnīgs vai neapdomīgs brauciens var beigties. Pavisam nesen bija lasāms baiss raksts par jaunu vīrieti, kas viena naksnīga brauciena rezultātā tika pie smagas galvas traumas,un sešus mēnešus vēlāk pēc komā pavadītā laika sekoja nāve. Palika viņa jaunā sieva ar pavisam mazu bēbīti.
Traģiski, un tomēr šie rīki arvien redzami ielās, par laimi, Cēsu pusē gan krietni mazāk. Jau vismaz gadu notiek intensīvas diskusijas, vai esošais regulējums būtu jāmaina un elektrisko skrejriteņu lietojums kaut kā jāierobežo. Līdz ar šo mikromobilitātes rīku popularitāti palielinās citu satiksmes dalībnieku – gājēju, autovadītāju, arī velosipēdistu – neapmierinātība. Neņemot vērā, ka Ceļu satiksmes likumā ir noteikti ierobežojumi elektroskrejriteņu vadītājiem, ikdienas novērojumi liecina, ka tie itin bieži tiek pārkāpti, apdraudot gan savu, gan citu satiksmes dalībnieku drošību.
Papildu problēmas rada nomas skrejriteņi, kas samērā bieži tiek “nomesti, kur pagadās”, tādējādi traucējot tiem, kuri pārvietojas pa ietvi. Pagaidām Latvijas mazākajās pilsētās, arī Cēsīs, nomas skrejriteņi nav pieejami, un man, kā gājējam un autovadītājam, jācer, ka tik drīz arī nebūs. Taču nomas trūkums nemaina faktu, ka uz ceļiem un sevišķi ietvēm šādu braucamo ir gana daudz. Domāju, gandrīz katram būs gadījusies situācija, kad mudīgi jāpamūk malā, jo pa ietvi pretim traucas jauns cilvēks uz šī visnotaļ ātrā braucamrīka. Gana bieži gājējam nav tīkama situācija, kad velobraucējs izvēlas maršrutu īstenot pa ietvēm, bet riteņbraucēji savus braucamos var nokontrolēt labāk nekā uz nelielā atbalsta stāvošie un dažkārt pat ar 20 – 25 km/h lielo ātrumu traucošie skrejriteņu vadītāji.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks arī paudis, ka vairums nakts stundās cietušo elektrisko skrejriteņu vadītāji ir alkohola reibumā. Situācija bēdīga, izrādās, ne vien šoferi jūtas droši pēc kādas glāzes vai pat vairākām grādīgā dzēriena, vadot savu četrriteņu braucamo, bet tikpat drosmīgi un pārliecināti par koordinācijas spēju un maņu precizitāti ir arī elektro- skrejriteņu vadītāji.
Pieejamie statistikas dati rāda, ka 2022. un 2023. gadā kopumā cietuši vairāk nekā 400 elektrisko skrejriteņu vadītāji. Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe teic, ka reālā statistika par cietušajiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem varētu būt daudzkārt sliktāka, jo bieži vien cilvēki, kas ar elektrisko skrejriteni braukuši reibumā, slimnīcā izvēlas neteikt patiesību, kā tad īstenībā guvuši traumas. Lai arī Cēsu pusē vēl nav ienākuši lielie elektrisko skrejriteņu iznomātāji, sociālajā tīklā Instagram ir atsevišķa vietne, kas piedāvā izīrēt šos braucamos cēsniekiem. Pusstundas prieks pavizināties ar bīstamo transporta līdzekli maksās vien seši eiro, stunda – astoņi, bet diennakts – 16 eiro. Lai arī cenas šķiet draudzīgas un tādas, ko var atļauties pat pusaudzis, jācer- katrs, kas izvēlas stāties uz šī elektriskā spēkrata, to darīs ar apdomu, apsverot gan savu fizisko veselību, gan to, ka nejauša sadursme var nodarīt sāpes nejaušam pretimnācējam.
Komentāri