Dievnamā cilvēku bija vairāk nekā citas svētdienas, jo arhibīskapa vizīte ir svarīgs notikums ikvienas draudzes dzīvē. It īpaši, ja vizīte savienota ar nozīmīgu brīdi arī draudzes mācītāja dzīvē. Pēdējos gados Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā izveidojusies tradīcija, ka arhibīskaps šo amata apliecinājumu mācītājam pasniedz
draudzē, kurā viņš kalpo. Līdz ar to šis brīdis kļuvis nozīmīgāks gan mācītājam, gan draudzei.
Pirms amata krusta pasniegšanas J. Vanags runāja par šī brīža nozīmīgumu ikviena mācītāja dzīvē, jo tas uzliek vēl lielākus pienākumus.
“Ir zināms teiciens – kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim. Man dažkārt svarīgāk šķiet šo teicienu apgriezt otrādi, vai to, ko var atļauties vērsis, var atļauties Jupiters. Proti, tas ir jautājums par mācītāja atbildību, ko viņš drīkst un ko nedrīkst atļauties. Tagad vairs nevarēs aizbildināties ar jaunību vai palīgmācītāja statusu, izvēle ir izdarīta. Lai amata krusts mācītājam vienmēr atgādina, kam viņš pieder, lai viņš apzinās, kādam jābūt īstenam Dieva kalpam. Tas Bībelē ir skaidri teikts, un šajā brīdī par to vajadzētu padomāt jo īpaši,” teica J. Vanags.
Dievkalpojuma beigās mācītāju D. Kreicbergu sveica draudzes padome un daudzi jo daudzi draudzes locekļi, vēlot svētību kalpošanā.
Pats mācītājs pēc dievkalpojuma atzina, ka vēl ir grūti formulēt izjūtas, bet skaidrs, ka šis ir atmiņā paliekošs un neizdzēšams brīdis.
“Šāds notikums ir tikai reizi mūžā, un emocijas katram amata brālim, droši vien, ir citādākas.
Amata krusts ir apliecinājums, ka esmu aicināts turpināt kalpošanu, kas man uzticēta. Svarīgs ir ne tikai akcepts no Dieva, bet arī cilvēkiem, kuri ir baznīcas vadošajā amatā. Nozīmīgi arī tas, ka uz šo dievkalpojumu ieradās pats arhibīskaps, kurš ir autoritāte daudziem amata brāļiem, tai skaitā arī man. Katra arhibīskapa vizitācija draudzē ir svarīga, un jo īpaši šādā brīdī,” teica D. Kreicbergs.
Pēc dievkalpojuma draudzes locekļiem bija iespēja pārmīt kādu vārdu ar arhibīskapu, kas arī ir ļoti nozīmīgi. Draudzes locekļi atzina, ka šis bijis ļoti jauks un svētīgs dievkalpojums, jo ikviens J. Vanaga sprediķis ir nozīmīgs un īpašu vēsti nesošs. Pie tam, katra draudzes locekļa pienākums ir būt klāt šādā draudzes mācītājam tik svarīgā brīdī, lai viņš redz, ka draudze ir kopā ar viņu.
Komentāri