Jaunajā projektā “Bērnu invalīdu, sociāli nelabvēlīgo ģimeņu bērnu integrēšana sabiedrībā” ar Amatas novada ļaudīm turpina sadarboties arī zināmie partneri no Kindas komūnas Zviedrijā. Viņi trīs valstu projektam
guvuši finansējumu no Eiropas Savienības.
“Pirms trim gadiem saviem sadarbības partneriem Zviedrijā ierosinājām jaunu tēmu – analizēt un vērtēt ar bērniem saistītas sociālas tēmas. Katrā valstī ir pieredze, kā risināt smagus sociālus jautājumus, un labāko vērts nodot citiem. Mums vienam no otra ir ko pamācīties. Arī salīdzināšana dod pieredzi,” sacīja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. “Sadarbība izglītībā un sociālajā jomā mums šķita piemērotākā pēc tam, kad zviedru projektos Amatas novads guvis gan materiālu atbalstu, gan pieredzi pašvaldības un komunālos jautājumos.”
Starptautiskā projekta vadītājs Amatas novadā Māris Timermanis stāsta, ka zviedri rosinājuši atrast sadarbības partnerus vēl kādā kaimiņvalstī un
izraudzīts Pleskavas apgabals Krievijā. Ciemiņi no Kindas un Pleskavas pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā un guva priekšstatu par skolām Amatas novadā. Viesi sīkāk iepazinās ar internātskolu Drabešos, kura ir liels atbalsts rajona maznodrošinātām ģimenēm. Spāres speciālajā skolā, vienā no 35 Latvijas skolām, kurā mācās bērni ar atpalicības problēmām, ciemiņi skatījās mācību stundas, debatēja par mācību metodēm un programmām. Skolas direktors Pēteris Sockis uzsvēra, ka skola vecāko klašu audzēkņiem piedāvā iegūt profesionālā pirmā līmeņa diplomu mājsaimnieču un galdniecības darbu strādnieku programmā.
Projekta dalībnieki apmeklēja bērnu namu Cēsīs, kura audzēkņi mācās arī novada skolās.
Amatieši iepazīstināja ar izglītošanās iespējām un to, kā pašvaldību ietekmē pilsētas tuvums. Gandrīz divarpus simti novada bērnu vispārējo izglītību iegūst pilsētas skolās. Pašvaldība maksā savstarpējos norēķinus un bērniem ceļa naudu. Par bērnu invalīdu valsts aizsardzību, kā arī palīdzību pašvaldībām un ģimenēm sociālo jautājumu risināšanā viesi uzzināja, apmeklējot Bērnu un ģimenes lietu ministriju.
“Sociāli vāji aizsargātām ģimenēm pašvaldība piešķir pabalstus. Diemžēl labā griba reizēm dod arī negatīvu rezultātu un dažkārt pieaugušie kļūst pat atkarīgi no pabalstiem, piemēram, bērnu piedzimšanas,” pieredzē dalījās Amatas novada sociālās nodaļas vadītājs Andris Jansons. “Jaunu sociālās palīdzības veidu ieguvām, kad novadā atjaunojām bērnudārzu. Tajā darbojas arī diennakts grupas un tur vietu atrodam arī mazuļiem, ja vecāki, lūdzot sociālo pabalstu, aizbildinās, ka nevar strādāt, jo nav, kas pieskata bērnu.”
Pleskaviešu iesaistīšana izglītojošā projektā amatiešiem devusi vēl kādu iespēju – atsvaidzināt skolā gūtās krievu valodas zināšanas. Pedagogi un pašvaldību darbinieki atzina, ka krieviski nav runājuši 15 un pat 20 gadus. Runātais latviešu un krievu valodā tika tulkots zviedriski.
Komentāri