Tālāk garausis devies pāri Līvu laukumam un ieļepatojis Gaujas ielas 2. nama pagalmā, tad izmisīgi lēcis logos. Mājas saimniec Ligita Kotāne stāstīja, ka zaķis to darījis tik uzstājīgi, ka viņai prātā ienākusi doma, vai dzīvnieks nav slims ar trakumsērgu. Nezinādama, ko darīt, viņa zvanījusi pašvaldības policijai. Uz izsaukumu ieradās vecākais inspektors, patruļnieks Jānis Pokkers kopā ar patrulējošajiem valsts policijas darbiniekiem. “Zaķis no pagalma neprata atrast izeju, tādēļ, redzot saules atspīdumu, lēca logos. Palīdzējām tam izkļūt no pagalma un garausis aizcilpoja uz vecās galdniecības teritoriju,” stāstīja J. Pokkers.
Kādēļ tomēr meža zaķis dienas laikā lēkāja pa mašīnu un cilvēku pilnām ielām? Gaujas Nacionālā parka informācijas daļas vadītāja Līga Eglīte domā, ka tas varētu būt saistīts ar auru laiku, kad garaušu tēviņi paši nezina, kur skrien, no kā baidīties, no kā ne. “Zaķiem auru laiks ir vairākas reizes gadā, par ko liecina arī latviešu tautas folklora, vēstot, ka ir sērsnas, kūlas un rudzu ziedu zaķu bērni,” teica L. Eglīte. Viņa minēja, ka zaķi pilsētā var būt ietriekuši suņi. Te tas varēja nokļūt arī barības meklējumos, jo mežus un laukus vēl klāj samērā daudz sniega, bet piepilsētas dārzos zeme jau apkususi, kārdinot ar jauno ābelīšu stumbriem.
