“Projekts gan vairāk orientēts uz 1941. gada notikumiem, bet pētniecības gaitā atmiņas savāktas arī no tiem, kuri izsūtīti 1949. gadā, un tiem, kurus notiesāja ārpus deportācijām. Materiāls ir ļoti plašs, interesants un bagāts. Arī no muzeja krājumiem, kas tur sakomplektēti, sākot no 1989. gada, esam ņēmuši materiālus izstādei.
Tas stāsta par cilvēku likteņiem, kuri tika izrauti no mājām,” informē muzeja direktore. Viņa pastāstīja, ka arī padomju laikā, ejot muzeja zinātniski pētnieciskajās ekspedīcijās, rajona iedzīvotājiem nereti vaicāts par notikumiem 1941. un 1949. gadā. “Toreiz mūsu rajona iedzīvotāji runāja ļoti negribīgi. Muzejnieki arī neuzstāja. Kad pagājušā gadsimta 80. gadu beigās sākām materiālu komplektēt, atklājām, ka cilvēki saglabājuši daudzas liecības atmiņās un priekšmetos par šo tautai tik smago laiku,” uzsvēra D. Tabūne. Viņa atzina, ka iedzīvotāji labprāt padomju laikā rūpīgi saudzētos materiālus nodeva tālākai glabāšanai muzejam. “Diemžēl izstādē varēs redzēt tikai nelielu daļu no šī bagātā materiālu klāsta. Paralēli top arī brošūra, kurā tiks iekļauts lielāks informācijas daudzums nekā izstādē. Tas būs arī otrs lielākais muzeja izdevums par Cēsu rajona politiski represēto tēmu pēc Atmodas. Pirmais izdevums “Cēsu novada represēto iedzīvotāju piemiņai” izdots 1991. gadā un tiek uzskatīts par pirmo, kas stāsta par padomju represijām Latvijā. Šīs grāmatas autore ir muzeja darbiniece Māra Baķe. Šodien šī grāmata kļuvusi par lieli retumu, jo tipogrāfijas kļūdu dēļ liela daļa
līdz lasītājiem nenonāca,” D. Tabūne atceras.
Cēsīs 9. jūnijā notiks zinātniskā konference par padomju deportācijām Latvijā. Tā būs saistība arī ar 1941. gada deportāciju 65. gadadienu. Aculiecinieku atmiņu iemūžinātāja, režisore Dzintra Geka konferencei gatavo jaunu videofilmu.
“Izstādes ievadā sniegsim 1940. un 1941. gada nelielu raksturojumu, kā mūsu vidē ienāca padomju pro-paganda. Kas tajā laikā tika rakstīts avīzēs un kā to uztvēra iedzīvotāji pilsētā un pagastos. Kā tika izjaukts ierastais dzīves ritms, kad tika apcietināti Cēsu attīstību veicinošie sabiedrības pārstāvji. Viens no svarīgākajiem akcentiem būs veltīts mūsu novadnieka Artūra Jansona– Cēsu rotas (pirmā Latvijas nacionālās armijas kaujas spējīgā vienība) dibinātāja un pirmā komandiera- liktenim. A. Jansons bija Cēsu goda pilsoņa, tēlnieka Kārļa Jansona brālis. A. Jansons bija viens no tiem 113 Latvijas armijas virsniekiem, ko noslepkavoja Baltezera vasarnīcā 1941. gada 22. jūnijā par palīdzības sniegšanu starptautiskajai buržuāzijai, par kontrrevolucionāru aģitāciju, propagandu un aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību,” informēja D. Tabūne, uzsverot, ka darba vēl daudz, jo arī vēsturiskā materiāla ir ļoti daudz. Projektā iesaistījusies arī Cēsu zonālā valsts arhīva dokumentu izmantošanas un saglabāšanas daļas vadītāja Anda Opoļska. Izstādes veidošanā piedalās vēstures skolotājas Solveiga Upīte, Sarmīte Ķeņģe un Inese Sīmane. Projekta autore ir Anda Vilka, to finansē Eiropas Savienība. Izstādi atklās jūnija sākumā. Vēlāk tā ceļos pa rajona skolām un kaimiņu rajona muzejiem. “Uzskatu, ka tas būs labs izziņas materiāls skolu vēstures programmu papildināšanai,” atzina D. Tabūne.
Komentāri