Šī pavasara ražai gurķi stādīti uz pusi lielākā platībā nekā pērn, stādījumi aizņem hektāru. Tos audzē pagājušajā gadā uzbūvētajā siltumnīcu daļā. Pirmajā jaunajā zemstikla hektārā, kuru sāka apsaimniekot 2004.gada sākumā, aug tomāti.
-Pērn audzējām tikai īsos gurķus, šogad arī garos. Dažādojam sortimentu. Iegūstam arī lielāku kopējo ražu. Eiropas ziemeļos vispār vairāk audzē garos gurķus, tādēļ arī mēs mēģinām, – saka “Kliģenu” vadītājs.
Šis gads siltumnīcu īpašniekiem nav labvēlīgs, ilgi pieturas auksts laiks, maz saules. Slēgto platību apsildīšanai jāpatērē vairāk kurināmā – dabas gāze, kas turklāt kļuvusi dārgāka.
-Aprēķinos bijām ņēmuši vērā gāzes sadārdzināšanos, taču ne tik strauju. Tā nu sanāk, ka šajā pavasarī mūsu nozarei nav izdevīga situācija – gan laika apstākļi sliktāki nekā citus gadus, gan produkcijas cena kritusies, gan resursi kļuvuši ievērojami dārgāki. Tomēr plānotajos rādītājos iekļaujamies, – atzīst A.Raubiško.
Šī jaunajās siltumnīcās ir pirmā sezona, kad apritē ir pietiekami lielas platības. Nav aizkavējusies arī stādīšana un līdz ar to nav nokavēts Latvijā audzēto agro dārzeņu tirgus sākums. Arī tomāti būs gatavi laikus, tos gaida ienākamies maija sākumā.
Otrajā apritē pēc gurķiem plāno stādīt tomātus rudens tirdzniecībai. Pagājušā gada pieredze liecina, ka gurķus labi pērk pavasarī, bet vasaras otrajā pusē tiem noiets samazinās. Tomēr vēl pāragri spriest, kādu aprites variantu izvēlēties, pagaidām to tikai meklē. Paiet vairāki gadi, rēķinot un izvērtējot dažādas kombinācijas, līdz atrod optimālo.
Arī siltumnīcu aprīkošana nav galīgs process. Pērn celtajā daļā ir energoekrāns, īpašs segums, kas būves iekšienē zem stikla jumta izveido it kā griestus, ja āra temperatūra pazeminās. Tā tiek ieekonomēti apmēram 25 procenti siltumenerģijas. Bet pirmajā jaunuzceltajā hektārā tāda nav. Vajadzētu, taču tas prasa papildu līdzekļus.
-Nav jau tā, ka siltumnīca ir uzcelta un pabeigta. Vienmēr vēl kaut kas jāliek klāt. Tam vajag vai nu laiku, vai naudu. Ja nav tik liela apgrozījuma, lai nepieciešamo iegādātos tūlīt, jāizvēlas laika stratēģija, – spriež A.Raubiško.
Siltumnīcas ir modernas, tajās izmantota pašreiz atzītākā agro dārzeņu audzēšanas tehnoloģija. Tajā piederas arī kamenes, kuras, apputeksnējot tomātus, ražošanas telpās ienākušajam liek justies kā dārzā. Agro dārzeņu audzēšanā izmanto arī citus bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, gurķiem tās ir īpašas vaboles, kas pārtiek no šo augu kaitēkļiem. Tas ir apliecinājums, ka ķīmiskos aizsardzības līdzekļus augu augšanas laikā siltumnīcās neizmanto.
Pirmo siltumnīcu hektāru “Kliģeni” uzcēla par pašu līdzekļiem, otrais tapis ar Eiropas Savienības SAPARD programmas atbalstu. Vēl projektā ir trešā hektāra būvniecība.
Komentāri