Būvniecība rit pilnā sparā. Jūnijā nolikts nodošanas termiņš, skolas atklāšana 1. septembrī, kas būs Cēsu 2006. gada lielākais notikums izglītībā. Taču celtniecībai atkal pietrūkst valsts finansējuma. Nepieciešamība saņemt valsts investīcijas bija viens no iemesliem, kāpēc jaunieceltā ministre B. Rivža piektdien tika aicināta apmeklēt Cēsis. Viņa iepazinās arī ar citiem pašvaldības izglītības projektiem. Cēsu speciālā pirmsskolas izglītības iestāde vairs nespēj uzņemt visus bērnus, kuriem ir veselības traucējumi, tāpēc bērnudārzam tiek celta piebūve. Cēsnieki skaidroja, ka arī šajā būvniecībā bez valsts finansiālā atbalsta neiztikt.
“Vai tas ir normāli, ka Saeimas viena sasaukuma laikā esmu jau ceturtā izglītības ministre, ka Izglītības ministrijā novērojama ļoti liela kadru mainība? Šo apstākļu dēļ ministrija šogad aizkavējusi vairāku izglītības iestādēm svarīgu lēmumu pieņemšanu,” tiekoties ar Cēsu pilsētas, rajona un izglītības pārvaldes vadītājiem, par valsts politiku šausminājās Baiba Rivža. Viņa neslēpa, ka neatbalstīti ministrijas plauktos “guļ” ap 300 pašvaldību sagatavoti pieteikumi valsts investīcijām izglītībā. Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis piebilda, ka daudzi ir neizskatīti vairākus gadus, to tāmes vairs neatbilst celtniecības izmaksām: “Projekti jāpārstrādā, bet tas ļoti sarežģī pašvaldību plānošanu un darbu.”
A. Neimanis pauda bažas, ka izglītības politikas dēļ daudzi skolotāji pamet darbu šajā profesijā. “Skolotāji burtiski mūk no skolas, un pašvaldības tur neko nevar padarīt. Jauni skolotāji vietā nenāk,” vērtēja A. Neimanis, apstiprinot, ka laukos sāk trūkt priekšmetu skolotāju. Izglītības pārvaldes priekšsēdētājs Tālis Jaunzemis stāstīja, ka daudzi pedagogi apņemas strādāt papildu slodzi un neiztur darba spriedzi. “Šogad vairāki skolotāji pārslodzes dēļ nonākuši slimnīcā un veselības problēmu dēļ, iespējams, nevarēs turpināt darbu skolā.” Viņš ieteica augstskolās veicināt speciālistu sagatavošanu, kuri varētu pasniegt vairākus priekšmetus. Tā varētu mazināt skolotāju deficītu. Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders uzsvēra, ka valstij vairāk jāatbalsta klašu audzinātāju darbs, jo skolotāji padara daudz no tā, ko aizņemtības dēļ bērnu audzināšanā nepaveic ģimenes. Cēsnieki ministrei zināja teikt, ka 300 rajona skolēniem vecāki devušies peļņā uz ārzemēm, tai skaitā 42 bērniem abi vecāki.
Ministre papildināja, ka valstī jau 3800 ģimeņu bērni aug un mācās patstāvīgi, jo vecāki ir ārzemēs. “Vecāku prombūtnes dēļ bērniem zūd motivācija mācīties . Ļoti daudzi mācībās atpaliek. Skolās ļoti nepieciešamas pagarinātās dienas grupas. Esam iecerējuši Eiropas struktūrfondos iesniegt finanšu pieprasījumu, lai algotu skolotāju palīgus.”
Tiekoties ar augstskolu Cēsu filiāļu vadītājām Mārīti Raudziņu un Gitu Janševicu, ministre guva apstiprinājumu, ka valstij vairāk jāatbalsta augstākās izglītības iespējas Latvijas reģionos. Vairāku simtu Cēsīs studējošo vidū galvenokārt ir Cēsu un Valmieras rajona iedzīvotāji, bet pārstāvēti visi Vidzemes rajoni.
Cēsu pašvaldība, vēloties uzsvērt demokrātiskos vadības principus izglītības un bērnu jautājumu lemšanā, ministri iepazīstināja ar pilsētas jauniešu un vecāku domes pārstāvjiem, izrādīja nesen ierīkoto “Jauniešu māju”. Pārspriežot
skolēnu pienākumus, ģimeņu un skolotāju sadarbību, ministre aicināja bērnu klātbūtnē nekritizēt skolotājus.
“Ja vecākiem rodas jautājumi vai pretenzijas, tad par skolotāju darbu nevajadzētu šķendēties bērnu klātbūtnē, bet runāt skolā ar pedagogiem. Man uzauga divas meitas, lai gan reizēm arī man bija iebildumi pret vienu vai otru skolotāju lēmumu, nekad, meitām dzirdot, skolotājus nekritizēju, bērnu acīs negrāvu skolotāju autoritāti. Bērnu pienākums ir cienīt skolotāju. Mēs, vecāki, esam tik aizņemti, ka bērnu izglītošanā daudz ko uzticam skolai, bet, ja skolotājus turpināsim morāli neatbalstīt, tad zāģēsim zaru, uz kura paši sēžam.”
Ministre, akadēmiķe B. Rivža secināja, ka viesojusies vienā no dinamiskākajām Latvijas pilsētām. Viņa atzina, ka cēsniekiem izdevies sasniegt vērā ņemamus rezultātus ne tikai izglītībā, bet arī pilsētas attīstībā. “Esmu gandarīta, ka Cēsīs novērtē kvalitatīvu izglītību un gādā par to visu vecumu cilvēkiem,” vērtēja B.Rivža.
Komentāri