“Ja es ceļam vienā pusē latvāņus izpļauju, bet pāri tie plaukst un zeļ, tad tur nauda nepalīdzēs. Jāsaprot, ka tas ir posts un daudz jāstrādā,” tāda ir Apolonijas Bīberes pārliecība, kura pati latvāņu audzē pašlaik pat baidās brist, jo viņa ir jutīga pret latvāņu smaržu un sulu.
“Jau kolhoza gados, pirms 20 gadiem, centāmies ar latvāņiem tikt galā. Tas bija bezcerīgi. Šopavasar vēl izdevies neielaist āboliņā,” noteica Apolonija. Viņa skeptiski vērtē arī subsīdiju saņemšanas iespēju, jo, viņasprāt, naudas saņemšana garantēta tiem, kas savos laukos gadiem ar invazīvo augu nav cīnījušies, kas ļāvuši augt latvāņu birzīm.
Vides ministrija sadarbībā ar citām institūcijām
izstrādājusi latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006. – 2012. gadam, šim gadam ierobežošanai
paredzēti nedaudz vairāk par 146 tūkstošiem latu. Taču atbalstu varēs saņemt, ja īpašumā latvānis aug piecu hektāru platībā un vismaz trīs augi vai augu grupas atrodamas 100 kvadrātmetros. Maksimālās izmaksas subsīdiju aprēķināšanai ar latvāni aizaugušo atklāto platību attīrīšanai ir 150 latu par hektāru, bet summa nedrīkst pārsniegt 2108 latus vienam atbalsta pretendentam.
“Mēs visu laiku esam cīnījušies, lai tas neizplatās. Es saņemu Eiropas naudu par to, ka zeme ir sakopta. Kā man var būt pieci hektāri ar latvāņiem? Tie aizņem garas ceļmalas, un līdzekļus vajadzētu. Vai tagad visas malas jānomēra, lai tos kvadrātmetrus kopā salasu?” vairāk jautājumu nekā atbilžu par valsts latvāņu programmu un naudas saņemšanas kritērijiem bija zemniecei Apolonijai Bīberei.
Pagaidām konkrētu atbilžu nav arī Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes lauku atbalsta dienesta speciālistiem Cēsu filiālē, kur uzsver, ka rīkoties varēs tikai pēc tam, kad Ministru kabinetā apstiprinātā lauku atbalsta programma būs izlasāma “Latvijas Vēstnesī”. Tikmēr arī netiek prognozēts, cik zemes īpašnieku no mūsu rajona varētu pieteikties latvāņu naudas saņemšanai. “Katru dienu kolēģiem atgādinu, ka nevar garām palaist nevienu avīzes numuru. Visiem jālasa “Latvijas Vēstnesis”! Kā uzzināšu, ka var pieteikties subsīdijām, tā došos pie katra sava zemnieka, kuru nomoka latvāņu sērga,” optimistiski nākotnē raudzījās Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna. Jāpiebilst, ka līdzīgi būs jārīkojas arī citos pagastos, jo latvāņu birzes neiepriecina arī priekuliešus, zaubēniešus, zosēniešus un citus.
Komentāri