Nelaimē cietušo nav. Vienai ģimenei, kas dzīvojusi mājas apakšstāvā, ierādīta cita apdzīvojamā platība.
Ēka gadiem stāvējusi tukša, tajā varēja ienākt, kurš vēlas. Vietējie stāsta, ka ēkā ne vienu reizi vien dzīvojuši bomži un redzēti bariņi, kas turp devušies iedzert un uz-smēķēt. 28. jūlija naktī, pirms pulksten vieniem, kāds vīrietis dzirdējis trokšņus augšstāvā un izsaucis policiju. Pēc laika jau bijis jābrauc arī ugunsdzēsējiem, jo ēkas trešajā stāvā degusi viena istaba. Tā kā trešais stāvs bijis no koka ar zāģu skaidu pakojumu, tad dažu minūšu laikā kā lāpa jau dedzis nama jumts.
“Kad ieradāmies, jau dega apmēram divas trešdaļas jumta. Dzēšana veicās labi, līdz “Latvenergo” atslēdza elektrības padevi visam centram. Vairs nebija spiediena hidrantos, ūdens bija jāved no dīķiem. Uguns pārgāja arī uz trešā stāva citām telpām. Elektrība, protams, bija jāatslēdz. Par to nevar būt ne runas. Tā kā tikai viena ģimene dzīvoja ēkas apakšstāvā, tad nopietnu draudu cilvēkiem nebija. Nenācās veikt evakuāciju. Uguns liesmas bija augstu, bet gandrīz bezvējā,” stās-tīja VUGD Cēsu brigādes komandiera vietnieks Juris Bogens, paskaidrojot, ka aizdegšanās sākusies vienā trešā stāva istabā un, visticamāk, tāpēc, ka ēkā esošās nepiederošās personas bija neuzmanīgi rīkojušās ar uguni. Cēsu rajona policijas pārvaldes darbinieki veic materiālu pārbaudi. Ir ierosināts kriminālprocess un tiek noskaidroti ugunsgrēka izcelšanās iemesli.
Ēkā dzīvokli īrēja viena ģimene, un tagad māte ar trim bērniem izmitināta Priekuļu tehnikuma dienesta viesnīcā. Lielāko daļu iedzīves, pateicoties kaimiņu atsaucībai, izdevies pasargāt. Šoreiz nevis no liesmām, bet ūdens, jo vēl pirmdienas pēcpusdienā ēkas pirmais stāvs bija kā pīļu dīķis.
“Jāsaka, ka labi jau, ka tā. Nekā laba gan nav. Īsti nezinu, kā te dzīvosim. Mums jātaisa remonts. Labi, ka bērniem vēl mēnesis līdz skolai,” teica Sarmīte Audere, kura strādā mācību iestādē, tāpēc finansiālu atbalstu apsolījusi arī izglītības darbinieku arodbiedrība. Sieviete gan noliedza, ka ēkā bieži viesi bijuši bomži. Apkārtējo māju iemītnieki stāstīja arī versiju, ka, iespējams, naktī trešajā stāvā kādam dzīvoklim mēģināts izzāģēt radiatorus, arī tas varētu būt iemesls ugunij pakulās. Priekuliešus pamodināja jumta šīfera sprāgšana, kas sākotnēji daudziem bija atgādinājusi salūtu, bet vēlāk tuvinājusi panikai.
“Liesmas bija desmit metru augstumā, šķīda dzirksteles. Cilvēku reakcija arī bija dažāda. Sievietes bija ārā izskrējušas naktskreklos, pārdzīvoja, bija jaunieši, kuri smējās. Nesaprotami. Trakākais, ka ēkas tik ilgu laiku stāv tukšas. Tādas vēl ir divas. Varētu iekārtot labus dzīvokļus, bet nekā,” sprieda Aivars Bergmanis. Pēc “Druvas “ rīcībā esošās informācijas neapsaimniekotās Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma ēkas joprojām atrodas Izglītības ministrijas pārziņā, tās skaitās pie konkrētās mācību iestādes, bet ir izīrētas citām juridiskām personām.
Komentāri