Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

“Zīļu laipa” piecu gadu garumā

Druva
23:00
20.09.2006
7

Piecus gadus Cēsu dome, iesaistoties daudzām pilsētnieku ģimenēm, kopā veidojuši kontaktus ar latviešiem Sibīrijā, Omskas apgabalā. Šajā laikā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti, atbalstot ceturtajā un piektajā paaudzē Sibīrijā dzīvojošo latviešu vēlmi uzturēt saikni ar senču dzimteni. Ik vasaru Latvijas un Sibīrijas bērnu un jauniešu draudzības nometnēs „Zīļu laipa” jaunā paaudze iepazīstināta ar latviešu kultūru un mūsdienīgi radošām iespējām. Trīs vasaras nometne sarīkotas Latvijā, Vidzemē, bet divas reizes nometne notikusi Sibīrijā, Taras rajona Augšbebru ciemā.

Augustā uz latviešu nometni Sibīrijā pulcējās ap 40 bērnu, bet no Latvijas “Zīļu laipā” piedalījās pieci skolēni un septiņi pieaugušie. Katrs no cēsniekiem vadīja radošās vai sporta nodarbības. Tikšanās nedēļa vainagojās ar izstādi, kurā bija skatāmi dalībnieku – vecumā no 4 līdz 18 gadiem – radošie darbi, tai skaitā veidojumi no māla, ģipša, papīra, dabas materiāliem. Cēsu domes iecerēto nometni Sibīrijā īstenoja Cēsu bērnu un jauniešu centra un Cēsu mākslas skolas pedagogi un audzēkņi. To vadīja centra direktore Dzidra Matusēviča sadarbībā ar Augšbebru kluba vadītāju Olgu Vakengūti.

”Katru dienu mainījām nodarbību piedāvājumu, tāpēc ikviens dalībnieks varēja atrast savām interesēm un spējām piemērotu, aizraujošu nodarbošanos,” analizēja Cēsu bērnu un jauniešu centra pedagoģe Astra Orlova. Viņa palīdzējusi veidot visas „Zīļu laipas” nometnes. Pirmo reizi “Zīļu laipā” nodarbības vadīja kosmētiķe Maija Sināte, Cēsīs skaistumkopšanas salona „Sanda” vadītāja, ierādot Sibīrijas meitenēm prasmi ģērbšanās stila veidošanā un sevis pasniegšanā. Cēsu skolniece Sanda Sināte, kurai ir modeles pieredze, dalījās skatuves pieredzē. Vairāk nekā 20 meitenes apgūto modeles darbā demonstrēja noslēgumā sarīkotajā Mis konkursā. Žūrijas un skatītāju vērtējumā par uzvarētāju kļuva

18 gadīgā Jūlija Driķis, pedagoģiskās augstskolas studente.

„Latviešu rīkotajā nometnē esmu pirmo reizi, jo tikai pirms pusgada, pētot dzimtas radu rakstus, uzzināju, ka esmu saistīta ar latviešiem. Mans vectēvs piedzimis latviešu ģimenē, kas 20. gadsimta sākumā savas zemes meklējumos atceļojusi uz Sibīriju,” pastāstīja Jūlija. „Man radās interese iepazīt latviešus, tāpēc esmu iestājusies Taras latviešu biedrībā „Avots”. Esam vairākas studentes, apgūstam dziesmas un tradīcijas, arī uzstājamies, es ieklausos latviešu valodā. Kādreiz gribētu arī to apgūt. Ar jaunāko māsu Natašu esam sajūsmā par vasaras nometni Augšbebros. Nu gribas redzēt arī pašu Latviju.”

Augšbebros bija pārstāvēti latviešu ģimeņu bērni no visa Omskas apgabala. Pievienojās arī daži pārstāvji no Krasnojarskas novada, kur izveidojusies liela latviešu kopiena. „Pēc nometnes mūsējie Krasnojarskā atbrauca iespaidiem bagāti, dzirdēju tikai labas atsauksmes par piedzīvoto,” cēsniekiem pastāstīja ārste Irina Porosjatņikova no Krasnojarskas latviešu biedrības „Dzintars”. Viņa Cēsis apmeklēja pēc Rīgā notikušā Krievijas latviešu biedrību kongresa, jo vēlējās iepazīties ar pilsētu, kurā dzīvo tik aktīvi sibīriešu atbalstītāji. ” Latviešiem Omskas apgabalā ļoti veicies ar cēsniekiem. Arī mēs sapņojam kādā no Latvijas novadiem vai pašvaldībām atrast tikpat ieinteresētus sadarbības partnerus.”

„Zīļu laipu” rīkošanā sadarbojušās Cēsu, Valmieras un Ainažu pašvaldības. Darbību koordinē Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina. Projektus finansiāli atbalstījis sabiedrības integrācijas fonds. Cēsu bērnu un jauniešu centrā pašlaik top detalizēta atskaite par nometnes gaitu un piešķirtā finansējuma izlietojumu. Liela daļa radošam darbam nepieciešamo materiālu pēc cēsnieku pasūtījuma tika sagādāti Sibīrijā. Nometnes dalībnieki dzīvoja Augšbebru ciema ļaužu ģimenēs.

„Latvijā ļoti sarežģīti noformējama projektu atskaite. Tāpēc šajā starptautiskajā projektā bieži vien radās problemātiskas situācijas, it sevišķi pie mums laukos, kur ikdienā nav pieņemts par pakalpojumiem saņemt stingrās uzskaites dokumentus. Arī čeki ir daudz vienkāršāki, kurus Latvijā ne vienmēr atzīst par vēlamiem. Tā kā nometne Sibīrijā notika otro gadu, man jau bija pieredze un finanšu dokumentu noformēšana veicās labāk,” pastāstīja Augšbebru latviešu kopienas vadītāja Olga Vakengūte.

“Zīļu laipas” atklāšanā, kas Augšbebros notika skolotājiem no Latvijas celtās mājas pagalmā,

mastā paceļot Latvijas valsts karogu, kopīgi tika dziedāta Latvijas himna. Karoga pacelšana bija uzticēta trim jauniešiem, kuriem laimējies būt visās piecās nometnēs, iegūt visvairāk draugu – Artūram Bimbirulim no Cēsīm, Maigai Benkei un Natašai Vlasovai no Augšbebriem.

Septembra sākumā 13 gadīgā Maiga Benke, īpašo uzdevumu ministres

integrācijas lietās ielūgta, apmeklēja Latvijā pirmo reizi valsts rīkoto „Tautiešu mēnesi” latviešiem no 18 pasaules valstīm. “Tautiešu mēnesis” sākās ar bērniem un jauniešiem domātiem pasākumiem un turpinājās ar pasaules latviešu sabiedrisko organizāciju vadītāju forumu. Olga Vakengūte, kas bija aicināta pārstāvēt Augšbebru ciemu, pēc foruma devās uz Izglītības un zinātnes ministriju, lai vēlreiz apliecinātu ciema ļaužu vēlmi Augšbebros sagaidīt skolotāju no Latvijas, lai ciema skolā turpinātos latviešu valodas stundas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
61

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
40

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi