Anna Skaidrīte Sproģe, pensionāre: – Biju gan. Esmu īsta meža meita. Mežs ir mana svētnīca. Tur gan atpūšos, gan rodu jaunu spēku. Dzērvenes šogad sīkas. Salasīju desmit litrus, bet ir trīs kilometrus jānes no meža. Tas ir grūti. Jānis Kalniņš, skolnieks: – Man nav laika ogot. Biju mellenēs aizgājis vasarā. Arī vecākiem nav īsti laika ogot. Deniss Zariņš, skolnieks: – Nē, nekad vispār neesmu bijis ogot. Vecāmamma parasti iet ogās. Ogas man garšo, ja atnes – ēdu. Marika Sarmule, veikala vadītāja: – Šogad diemžēl nesanāca. Dzērvenes parasti atnes tantes. Garšo avenes, patīk lasīt ērkšķogas. Bet šobrīd ir tā, ka darbs paņem visu laiku. Ogot nesanāk. Kitija Alksne, skolniece: – Esmu bijusi ogot kopā ar vecākiem. Šogad gan nesanāca. Patīk lasīt mellenes, tās ir visgaršīgākās ogas. Vecmammai vairāk gan patīk sēņot.
