Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Jaunieši ir tendēti uz komandu sporta spēlēm

Druva
23:00
12.10.2006
2

Šķiet, tā bedre, kad nevienu nekas neinteresēja, ir aiz muguras un aktivitāte pieaug. Tiesa, ir kāda interesanta tendence. Aktīvie jaunieši neaprobežojas tikai ar darbošanos vienā jomā. Visbiežāk viņi ir aktīvi ne tikai sportā, bet arī dejo skolas deju kolektīvā un dzied korī. Savukārt, ir daļa, kuri nedara neko. Jādomā, kā nepieļaut, lai šo neaktīvo skaits nepieaugtu, jo nenoliedzami ir vieglāk sēdēt mājās pie datora vai televizora, nekā iet un darboties kādā sporta veidā vai citās aktivitātēs.

Jautājums, kā viņus ieinteresēt? Pirmām kārtām, tas jārisina valstiski, ja būs iespējas, piemēram, labs futbola laukums, laba sporta, trenažieru zāle un cilvēki, kuri tur strādā par normālu atalgojumu, situācija uzlabosies. Zviedrijā, kur katrā apdzīvotā vielā ir milzīgas sporta zāles, nodarbojas jauni un veci. Bērni jāmāk ievilkt šajā sporta zālē, lai tā spētu konkurēt ar datoru. Tajā viss vienkārši, tu ieslēdz NBA datorspēli un esi basketbola zvaigzne. Trakāk, ja jaunietis paņem spēles, kurās dur un sit, tad redzam, ka bērni ar nazi uzbrūk saviem klasesbiedriem.

Vislielākā nozīme, protams, ir vecākiem. Jo tas mazais knauķis jau īsti nesaprot, ko viņš grib. Ja vecāki pasaka: tu tāpat sportā neko nevari, viss arī beidzas. Bet varbūt īstais talants atklājas tikai pēc dažiem gadiem. Jo ir zināms ne viens vien, kurš pēc tam vecākiem saka paldies, ka viņu piespieda iet sporta vai mūzikas skolā, pat ja īsti vēlmes pašam nebija. Tas ir ieguldījums visā turpmākajā dzīvē, tāpēc vecākiem nevajadzētu to uztvert vieglprātīgi.

Treniņos vienmēr jauniešiem atgādinu, ka disciplīna būs jāievēro, jo šis nav obligāts pasākums. Skolā ar viņu jāauklējas, vai viņš grib mācīties, vai negrib. Treniņos varu būt stingrāks, saku: kad kļūsiet par pasaules čempioniem, es klausīšu jūs. Un jaunieši to respektē. Viņi saprot, ka to vajag viņiem pašiem, nevis trenerim. Protams, ir jau kādi, kuri aiziet, kurus nespēj aizraut šis sporta veids vai viņi negrib pakļauties disciplīnai, bet tādu ir ļoti maz.

Problēma ir vasarās, kad treniņi nenotiek, jauniešiem nav ko darīt. Ir nometnes, ko rīko zviedru speciālisti, bet tas finansiāli nav pavelkams laukos dzīvojošajiem. Būtu labi, ja pagastā varētu sarīkot vairākas sacensības, bet vajadzīgi aktīvisti. Pats vasarā cenšos nedaudz atpūsties, jo nevar visu gadu būt uz viļņa. Tā kā pagastā esmu atbildīgais par komunālajiem jautājumiem, abas sezonas sākas vienlaicīgi – gan apkures, gan florbola. Tā no viena darba dodos uz otru. Reizēm jūtu, ka sāku iztukšoties. Tāpēc vajag laiku atiet no visa, pārdomāt, ko un kā uzlabot. Jo jādomā arī par izaugsmi, nevar ieslīgt rutīnā. Ja tas kļūst par apgrūtinājumu, rezultāta nebūs.

Bet jauniešu panākumi dod dopingu jaunai darbībai. Paldies pienākas arī sporta skolai un pagasta pašvaldībai, kuri atraduši sadarbības iespējas. Pašvaldība apmaksā transporta izdevumus, dalības naudas, ļauj izmantot zāli, sporta skola maksā trenera algu. Ja viena no šīm pusēm atteiksies, sistēma paputēs, jo otra puse visu nevarēs finansēt. Svarīga ir arī ģimenes sapratne, jo mājās pašam būt sanāk maz. Tā visi šie faktori summējas un noved pie rezultāta.

Novērojumi liecina, ka sporta svētkos, kas notiek pagastos vai mazākās apdzīvotās vietās, jauno diemžēl kļūst mazāk. Nezinu, ar ko tas saistīts, bet viens ir piedāvātā programma. Ja no gada uz gadu nekas nemainās, aktivitāte mazinās. Redzams, ka jauniešiem patīk komandu spēles. Ja sporta spēļu programmā ir futbols, basketbols, volejbols, jauno ir krietni vairāk, nekā ja ir individuālie sporta veidi. Jaunieši ir tendēti uz komandu sporta spēlēm, kas varbūt ne vienmēr ir labākais. Žēl, ka ar vieglatlētiku nodarbojas arvien mazāk, salīdzinot ar agrākiem laikiem. Jo tur rezultāts nāk lēnāk, jāstrādā individuāli. Tā ir arī citos sporta veidos. Atceros, kad Stalbē sākās treniņi karatē, sākumā zāle bija pilna. Arī puiši no florbola gāja uz šiem treniņiem. Tagad palikuši vien daži entuziasti. Tā nebija treneru vaina, bet karatē ir vienmuļš, skrupulozs darbs, kurā trenē ne tik daudz fizisko, cik psiholoģisko stabilitāti. Tur ilgstoši jāatstrādā, jāslīpē viena kustība, bet rezultāts nav tik ātri jūtams, kā komandu sporta veidos. Tajos ātri tiec laukumā, tur situācijas nepārtraukti mainās.

Bet Pārgaujā ir jau arī citu sporta veidu aktīvisti, bērni nodarbojas ar slēpošanu, orientēšanos. Ja nav sporta zāles, sporta entuziasti cenšas izmantot citas iespējas, kā Rozulā – orientēšanos. Un darboties gribētāju netrūkst. Tas priecē, jo galvenais, lai bērni nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
18

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
45
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
141
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi