Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Jaunieši ir tendēti uz komandu sporta spēlēm

Druva
23:00
12.10.2006
4

Šķiet, tā bedre, kad nevienu nekas neinteresēja, ir aiz muguras un aktivitāte pieaug. Tiesa, ir kāda interesanta tendence. Aktīvie jaunieši neaprobežojas tikai ar darbošanos vienā jomā. Visbiežāk viņi ir aktīvi ne tikai sportā, bet arī dejo skolas deju kolektīvā un dzied korī. Savukārt, ir daļa, kuri nedara neko. Jādomā, kā nepieļaut, lai šo neaktīvo skaits nepieaugtu, jo nenoliedzami ir vieglāk sēdēt mājās pie datora vai televizora, nekā iet un darboties kādā sporta veidā vai citās aktivitātēs.

Jautājums, kā viņus ieinteresēt? Pirmām kārtām, tas jārisina valstiski, ja būs iespējas, piemēram, labs futbola laukums, laba sporta, trenažieru zāle un cilvēki, kuri tur strādā par normālu atalgojumu, situācija uzlabosies. Zviedrijā, kur katrā apdzīvotā vielā ir milzīgas sporta zāles, nodarbojas jauni un veci. Bērni jāmāk ievilkt šajā sporta zālē, lai tā spētu konkurēt ar datoru. Tajā viss vienkārši, tu ieslēdz NBA datorspēli un esi basketbola zvaigzne. Trakāk, ja jaunietis paņem spēles, kurās dur un sit, tad redzam, ka bērni ar nazi uzbrūk saviem klasesbiedriem.

Vislielākā nozīme, protams, ir vecākiem. Jo tas mazais knauķis jau īsti nesaprot, ko viņš grib. Ja vecāki pasaka: tu tāpat sportā neko nevari, viss arī beidzas. Bet varbūt īstais talants atklājas tikai pēc dažiem gadiem. Jo ir zināms ne viens vien, kurš pēc tam vecākiem saka paldies, ka viņu piespieda iet sporta vai mūzikas skolā, pat ja īsti vēlmes pašam nebija. Tas ir ieguldījums visā turpmākajā dzīvē, tāpēc vecākiem nevajadzētu to uztvert vieglprātīgi.

Treniņos vienmēr jauniešiem atgādinu, ka disciplīna būs jāievēro, jo šis nav obligāts pasākums. Skolā ar viņu jāauklējas, vai viņš grib mācīties, vai negrib. Treniņos varu būt stingrāks, saku: kad kļūsiet par pasaules čempioniem, es klausīšu jūs. Un jaunieši to respektē. Viņi saprot, ka to vajag viņiem pašiem, nevis trenerim. Protams, ir jau kādi, kuri aiziet, kurus nespēj aizraut šis sporta veids vai viņi negrib pakļauties disciplīnai, bet tādu ir ļoti maz.

Problēma ir vasarās, kad treniņi nenotiek, jauniešiem nav ko darīt. Ir nometnes, ko rīko zviedru speciālisti, bet tas finansiāli nav pavelkams laukos dzīvojošajiem. Būtu labi, ja pagastā varētu sarīkot vairākas sacensības, bet vajadzīgi aktīvisti. Pats vasarā cenšos nedaudz atpūsties, jo nevar visu gadu būt uz viļņa. Tā kā pagastā esmu atbildīgais par komunālajiem jautājumiem, abas sezonas sākas vienlaicīgi – gan apkures, gan florbola. Tā no viena darba dodos uz otru. Reizēm jūtu, ka sāku iztukšoties. Tāpēc vajag laiku atiet no visa, pārdomāt, ko un kā uzlabot. Jo jādomā arī par izaugsmi, nevar ieslīgt rutīnā. Ja tas kļūst par apgrūtinājumu, rezultāta nebūs.

Bet jauniešu panākumi dod dopingu jaunai darbībai. Paldies pienākas arī sporta skolai un pagasta pašvaldībai, kuri atraduši sadarbības iespējas. Pašvaldība apmaksā transporta izdevumus, dalības naudas, ļauj izmantot zāli, sporta skola maksā trenera algu. Ja viena no šīm pusēm atteiksies, sistēma paputēs, jo otra puse visu nevarēs finansēt. Svarīga ir arī ģimenes sapratne, jo mājās pašam būt sanāk maz. Tā visi šie faktori summējas un noved pie rezultāta.

Novērojumi liecina, ka sporta svētkos, kas notiek pagastos vai mazākās apdzīvotās vietās, jauno diemžēl kļūst mazāk. Nezinu, ar ko tas saistīts, bet viens ir piedāvātā programma. Ja no gada uz gadu nekas nemainās, aktivitāte mazinās. Redzams, ka jauniešiem patīk komandu spēles. Ja sporta spēļu programmā ir futbols, basketbols, volejbols, jauno ir krietni vairāk, nekā ja ir individuālie sporta veidi. Jaunieši ir tendēti uz komandu sporta spēlēm, kas varbūt ne vienmēr ir labākais. Žēl, ka ar vieglatlētiku nodarbojas arvien mazāk, salīdzinot ar agrākiem laikiem. Jo tur rezultāts nāk lēnāk, jāstrādā individuāli. Tā ir arī citos sporta veidos. Atceros, kad Stalbē sākās treniņi karatē, sākumā zāle bija pilna. Arī puiši no florbola gāja uz šiem treniņiem. Tagad palikuši vien daži entuziasti. Tā nebija treneru vaina, bet karatē ir vienmuļš, skrupulozs darbs, kurā trenē ne tik daudz fizisko, cik psiholoģisko stabilitāti. Tur ilgstoši jāatstrādā, jāslīpē viena kustība, bet rezultāts nav tik ātri jūtams, kā komandu sporta veidos. Tajos ātri tiec laukumā, tur situācijas nepārtraukti mainās.

Bet Pārgaujā ir jau arī citu sporta veidu aktīvisti, bērni nodarbojas ar slēpošanu, orientēšanos. Ja nav sporta zāles, sporta entuziasti cenšas izmantot citas iespējas, kā Rozulā – orientēšanos. Un darboties gribētāju netrūkst. Tas priecē, jo galvenais, lai bērni nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
22

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
142

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
403
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
10
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi