, Gaujas NP informācijas speciāliste
Īpaša uzmanība Ērgļu klintīm tika veltīta 1993.gada septembrī, kad tās bija izvēlētas par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un meža nozares darbinieku tikšanās vietu. Divas dienas iepriekš kopā ar kolēģi Andri un praktikantu Valteru pārstaigājām teritoriju, pienaglojām kārtējo reizi „pazudušās” norādes zīmes, savācām atkritumus. Paceļot kārtējo šampanieša korķi, banāna mizu vai ārzemju cigarešu paciņu, secinājām, ka dzīves līmenis „iet uz augšu” un uz klintīm braukusi situēta publika.
Dienu pirms lielā notikuma turpinājām rosīties pa mežu. Autostāvvietā kārtību mēģināja ieviest talcinieki no rajona valdes, jo bija apsolīts aizvākt pamestos kokmateriālus. Pats izpilddirektors ar darba cimdiem rokās un divas kundzes ar slotām cītīgi strādāja, līdz lietus aizbaidīja atpakaļ uz Cēsīm. Vēlu pēcpusdienā pārliecinājāmies, ka Ērgļu klinšu tuvākajā un tālākajā apkārtnē viss kārtībā. No rīta ieradāmies laiciņu pirms svarīgās tikšanās un sastapām Amatas mežzini nākam pretī ar dīvainu smaidu sejā. Izrādās, viņam vakarā nav bijis miera, gribējies pēdējo reizi pārbaudīt. Nokļuvis objektā, mežzinis atklājis, ka zemās priedītes pirms Ērgļu klinšu skatu platformas izrotātas ar mežģīņotiem sieviešu veļas gabaliņiem. Turpat mētājusies paprāva atkritumu kaudzīte. Apakšveļas izstāde iekārtota tieši tajā vietā, kur būtu jāiet garām Valsts prezidentam un kuplajam žurnālistu pulkam… No tā laika man prātā palikusi mācība, ka pat tad, ja ir septiņas reizes nomērīts, nebūs par lieku to izdarīt vēl astoto reizi.
Komentāri