Pirms vairākiem gadiem sabiedriskā organizācija “Cēsinieku klubs” nāca klajā ar iniciatīvu “Baltu baznīcu Cēsīm”. Bija iecerēts līdz pilsētas jubilejai atjaunot dievnama fasādi. Lai arī svētkus baznīca aizvadīja vecajā tērpā, ieguvums ir krietni lielāks, nekā sākotnēji cerēts. Fasādes atjaunošanas projekts ieguvis daudz plašākus mērogus, un nākotnē baznīca piedzīvos pamatīgus rekonstrukcijas darbus.
Lai pastāstītu, kas līdz šim paveikts, un vēl darāmo, projekta “Baltu baznīcu Cēsīm” ietvaros Izstāžu namā notika prezentācija. Baznīcas restaurācijas projekta vadītājs Ainis Ozoliņš pasākumu atklāja ar vārdiem no Mateja evaņģēlija: “Jūs esat pasaules gaišums, pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.” Arī Cēsis ir pilsēta kalnā, un kalna galā ir šī baznīca, kas ir tā patiesā pilsēta. Gribu pateikt paldies visiem, kuri līdz šim ar savu darbu un dažādu atbalstu ir piedalījušies šī projekta virzībā, arī citādi veicinot baznīcas atdzimšanu,” teica A. Ozoliņš.
Ar paveikto un uzzināto baznīcas izpētē klātesošos iepazīstināja “Arhitektoniskās izpētes grupas” (AIG) pārstāvji. Arhitekts Ilmārs Dirveiks atzina, ka izpētes process var būt bezgalīgs, jo vienmēr atklājas kas jauns, pieaug pieredze, mainās skatījums, rodas jaunas izpētes metodes. Tas ļauj gūt arvien pilnvērtīgāku informāciju par pētāmo objektu.
“Sākumā bija paredzēts veikt vienkāršu ēkas inventarizāciju, bet šis objekts uzliek savus pienākumus, kā rezultātā izpēte ieguva daudz plašākus apjomus. Dievnami vispār ir specifiski objekti, kuru izpēte prasa krietni skrupulozāku darbu,” teica I. Dirveiks. Tiesa, nekādu sensacionālu atklājumu nav bijis, toties esošais materiāls ļāvis daudz pilnvērtīgāk izstrādāt tehnisko projektu. Baznīcas galvenajā zālē zem krāsas slāņiem atklāts kādreizējais gleznojums, ko iespējams atjaunot.
“Tomēr vispirms darbi jāsaliek prioritārā secībā, domājot par ēkas ārpusi, vien tad var plānot iekštelpu rekonstrukciju,” piebilda I. Dirveiks.
Arhitekte Ilona Markuse informēja, ka izpētes gaitā konstatētas plaisas starp kontrforsiem un velvēs, kas radušās daudzo pārbūvju un ugunsgrēku rezultātā. Tomēr galvenās problēmas rada mitrums, jo vietām zemes līmenis ārpusē ir pusotru metru virs grīdas līmeņa, un mitrums iet cauri sienām.
“Būtiski ir izstrādāt arī fasādes defektu kartogrāfiju, kas parādītu, cik lielā mērā ir bojāta fasāde. Tas ļautu arī konstatēt, cik vēl palicis oriģinālais apmetums, cik ir uzslāņojumu. Redzams, ka mitruma dēļ apmetums vietām krīt nost un pat sāk bojāties mūri, tāpēc jādomā, kā mazināt mitruma ietekmi. Ar to nevar cīnīties tikai lokāli, atsevišķās vietās, jādomā par kompleksu risinājumu,” teica I. Markuse.
I. Dirveiks norādīja, ka, domājot par jebkuras sakrālas celtnes rekonstrukciju, nepieciešams komplekss risinājums, kurā būtu atrunātas visas nianses – ārpuse, iekštelpas, apkure un daudz kas cits.
Semināra noslēgumā A. Ozoliņš atzina, ka tagad ir apzināti veicamie darbi un iespējamās izmaksas. Tās tiek lēstas uz nepilniem 300 tūkstošiem latu, ieskaitot lietus ūdens kanalizāciju, pamatu hidroizolāciju, fasāžu restaurāciju, teritorijas labiekārtojumu.
“Mēs varētu sākt darbus pie pamatu hidroizolācijas, jo pirmajam darbu etapam mums vēl palikusi nauda no valdības piešķirtajiem 20 tūkstošiem. Jo ātrāk sāksim, jo ātrāk pārtrauksim mitruma pieplūšanu pamatiem.
Kā redzam, “Baltās baznīcas” ideja pāraugusi krietni plašākā projektā. Pozitīvi, ka cilvēki draudzē un pašvaldībā sapratuši, ka tas nav paveicams gadā vai divos, bet krietni ilgākā laikā, ja gribam iegūt labu rezultātu,” teica A. Ozoliņš.
Komentāri