“Laukos ģimenes ārstu drīz trūks, bet zobārstu jau trūkst. Kāpēc? Jaunie kolēģi izvēlas strādāt tur, kur maksātspējīgāks pacients. Arī pašam tūlīt citāds nodrošinājums,” tā mediķa iespējas pussimts kilometru nostāk no pilsētas centra un vēl attālāk no galvaspilsētas vērtē Vecpiebalgas doktorātā praktizējošā ģimenes ārste Ilona Radziņa. Pie dakteres pierakstījušies gandrīz 2400 pacienti no Vecpiebalgas, Inešiem, arī Kaives, Liezēres un Jaunpiebalgas. Viņai patīk darbs laukos un gandarījumu rada pašas un otra laime. Ilona Radziņa vada arī Vecpiebalgas sociālā aprūpes centra darbu un izzina apiterapijas noslēpumus un iespējas. Vai veselības aprūpes sistēmā joprojām ir pieprasīti zinoši ideālisti? Mūsu saruna par daktera pieejamību, pacienta atbildību un laukos strādājoša ģimenes ārsta ikdienu.
-Jūs tiešām pietiek visiem?
-Ja man prasa par to, vai esmu nodrošinājusi ārsta pieejamību, tad domāju, ka maniem pacientiem tā ir laba. Ja kaut kas noticis, viņi pie ārsta tiek tajā pašā dienā. Klausos kā Rīgā gaida nedēļu, pat divas – tas nav normāli. Jā, katru dienu esmu darbā. Ja nu nevaru, tad man ir ļoti labi palīgi. Feldšerītes, uz kurām ļoti paļaujos.
-Vai pārmetumus, kas valstī izskan ģimenes ārstiem adresē, uztverat personiski?
-Būtu vairāk speciālistiem un ģimenes ārstiem jāsastrādājas. Arī ģimenes ārstiem ar speciālistiem. Vissliktākais ir vienam otru nozākāt. Es domāju, ka īsts ģimenes ārsts strādā pēc savas sirdsapziņas, lai palīdzētu pacientam. Ja pretargumentē, ka trūkst naudas, es tam vairs neticu. Nav tā, ka ģimenes ārstam nav līdzekļu, lai sūtītu cilvēku ārstēties. Naudas katls ir sadalīts. Tagad ministrija ir tik daudz padomājusi, ka par pārtēriņu man neatvilks līdzekļus, samaksās, un tā nauda atkal būs pacientiem. Ir cits jautājums: “Ja gribi palīdzēt pacientam, kā vari viņu neaizsūtīt uz izmeklējumiem, konsultācijām?” Arī profesionāli nevaru cilvēku ārstēt, ja nezinu, kas jāārstē. Bet skumji ir, ziniet, kad? Ja tas cilvēciņš no laukiem aizkļūst līdz pilsētai, pat līdz Rīgai, bet speciālists nav viņu pilnībā izmeklējis, nav izdarījis savu darbu. Saka, ka var braukt vēlreiz, bet varbūt vairs nav naudas, par ko tā braukāt. Pilnu tekstu lasiet drukātajā „Druvā”
Komentāri