Vairāki Priekuļu, Vaives un Līgatnes pagasta zemju īpašnieki, kuru īpašumi atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās, vēlas veikt būvdarbus, bet Ministru kabineta noteikumi to šajās platībās nepieļauj. Pamatojoties uz viņu lūgumu, pašvaldības rajona teritorijas attīstības plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas pirmajā posmā izteikušas priekšlikumu mainīt vairāku zemes platību statusu. Priekšlikumos minēts, ka konkrētie nogabali zaudējuši savu lauksaimniecības nozīmi. Teritorijas ilgstoši nav izmantotas lauksaimnieciskajai ražošanai, samazinājusies augsnes auglība, kā arī daļa platību aizaugusi krūmiem. Bieži vairs nefunkcionē un nav atjaunojamas meliorācijas sistēmas. Bet kā galveno pamatojumu pašvaldības minējušas novecojušos 1982. gada augsnes auglības kartēšanas datus, uz kuriem balstīts plānojums. Rajona padome lūgusi valsts zemes dienestam skaidrojumu par šīs informācijas izmantošanu teritorijas plānošanā.
Valsts zemes dienesta ( VZD) atbilde īpašniekus, kuri vēlējušies, lai viņu zemēm atceltu nacionālās lauksaimniecības zemes ierobežojumus, šķiet, diezin vai iepriecinās. VZD Vidzemes reģionālās nodaļas atbildē rakstīts: “VZD centrālajā arhīvā atrodas augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvās vērtēšanas materiāli, kas sastādīti vērtēšanas trīs kārtās. III kārtā (1982.-1992. gadam) augsnes kartēšana un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtēšana veikta 14 rajonos, tajā skaitā arī Cēsu rajonā. VZD Vidzemes reģionālās nodaļas Cēsu birojā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai tiek izmantotas 1996. gada aktualizētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtējuma kartes.”
Saprotamākā valodā to tulko rajona padomes teritorālplānotāja Ieva Kalniņa: “Materiāli, pēc kuriem rajona teritorijas plānojumā tiek iezīmētas nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes, ir spēkā un nav apstrīdami. Šīs platības plānojumā tiek iezīmētas atbilstoši valsts normatīvajiem dokumentiem. Tās transformēt citam lietošanas veidam iespējams tikai ar Ministru kabineta īpašu lēmumu. Taču ir paredzēta arī kārtība, kādā iespējams statusu mainīt.”
VZD savā atbildē skaidro, ka zemes kvalitātes novērtējuma pārvērtēšanas kārtību nosaka šī gada aprīlī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”. Lai pamatotu lūgumu , nepieciešama vai nu lauku atbalsta dienesta teritoriālās struktūrvienības izziņa par izmaiņām meliorācijas sistēmā, vai, ja zemes vienībā reģistrēta meža zeme, valsts meža dienesta virsmežniecības meža zemes novērtējuma kopsavilkums, vai arī valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izziņa, ka zemes vienība atrodas piesārņotā vidē. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, zemes kvalitātes novērtējuma pamatkartes korektūra pēc zemes īpašnieka, lietotāja vai nomnieka lūguma jāapmaksā pašam pieprasītājam.
“Ja īpašnieks uzskata, ka teritorija, kas noteikta par nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemi, vairs neatbilst šīm prasībām, ja mazinājusies auglība, ja, piemēram, pasliktinājies melioratīvais stāvoklis, ir apaugums, akmeņainība, veģetācijas periodā platība applūst, bojāta augsnes aramkārta, zemes īpašnieks var lūgt zemes dienestu koriģēt kvalitātes novērtējumu. Protams, pašam prasītājam par to nāksies maksāt arī tad, ja kvalitātes vērtējums netiks mainīts,” saka I. Kalniņa.
Savukārt rajona nozīmes lauksaimniecības zemes rajona teritorijas plānojumā pēc tā grozījumu stāšanās spēkā nebūs. Tā lēmusi rajona padomes stratēģiskās attīstības komisija. Līdz ar to atkrīt pretenzijas, kuras rajona teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmajā kārtā izteica septiņas pašvaldības un vairākas privātpersonas.
Komentāri