Kultūras ministrijā top valsts programma par reģionālo un nacionālo koncertzāļu izveidošanu. Cēsis cer šajā stratēģiskajā programmā iekļauties.
Lai uzklausītu Cēsu pašvaldības apsvērumus, apskatītu bāzi – kultūras centru, kurā pēc pāris gadiem varētu tapt moderna koncertzāle, pilsētas domes aicinātas, Cēsis apmeklēja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa un kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktore Dace Vilsone. Viešņas uzsvēra, ka pienācis arī brīdis noformēt pieprasījumus Kultūras ministrijai par finansēm 2007. gada valsts budžetā.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders analizēja, ka salīdzinoši nelielajā pilsētā rit aktīva koncertdzīve. To nodrošina muzikālu kolektīvu – skolēnu, amatiermākslas un profesionālā – Vidzemes kamerorķestra darbība. Cēsis rīko mūzikas festivālus un koncertus, uz kuriem ir aicināti profesionāli mūziķi. Taču mūsdienu prasībām atbilst tikai telpas kamermūzikas koncertiem, kuri notiek Izstāžu namā. Sen nobriedusi vajadzība pēc modernas koncertzāles un Cēsu pašvaldībai ir priekšlikums to izveidot Cēsu kultūras centrā, veicot ēkas renovāciju. “Tas prasīs ļoti lielus ieguldījumus, ko pašvaldība un valsts tuvākā laikā pilnībā nevarēs atļauties, tāpēc pašvaldībā esam gatavi meklēt citus risinājumus, arī iesaistīties kādā no Eiropas Savienības programmām,” sacīja G. Šķenders. No nākamā gada valsts budžeta Cēsu dome cer saņemt atbalstu kultūras centra ēkas renovācijas projekta izstrādei.
“Topošajā valsts programmā būs ietverta kritēriju virkne, ko nāksies ievērot, lai saņemtu valsts atbalstu reģionālas koncertzāles izbūvei,” uzsvēra Dace Vilsone. ” Koncertzālei jābūt pietiekami ietilpīgai, daudzfunkcionālai, lai tajā darbotos ne tikai muzikālie kolektīvi, bet notiktu arī izglītojoši pasākumi, kultūras dzīves aktivitātes, būtu saistība ar tūrismu.” Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza apliecināja, ka Cēsu kultūras centrs jau tagad atbilst šiem kritērijiem. “Nav nepieciešamības celt jaunu koncertzāli, ja steidzami nepieciešams modernizēt esošās kultūras iestādes. Cēsu kultūras centrs ir viens no tiem,” skaidroja domes priekšsēdētājs.
Veicot renovāciju Cēsu izglītības iestādēs, pilsētas dome iecerējusi celt arī zāli. Tā būs paredzēta ap 300 vietām un atradīsies pie Cēsu 1. pamatskolas. Kopš 70. gadiem šī skola ir ar mūzikas virzienu, bet tajā nav telpu sarīkojumiem, tāpēc koncertēšana notiek pielāgotos apstākļos sporta zālē. Mūsdienām vēl neatbilstošāka situācija ir Kultūras ministrijas pārziņā esošajā Cēsu mūzikas vidusskolā. Tā atrodas savrupmājas tipa ēkā, skolā nav zāles. Topošie mūziķi izmanto telpas citur pilsētā, arī kultūras centrā, bet skola atrodas patālu no pilsētas centra. “Mūzikas vidusskolai nepieciešamas prestižākas telpas, arī jauns grūdiens darbībā,” raksturoja domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs. Cēsnieki Kultūras ministrijas vadošās speciālistes rosināja apsvērt skolas ēkai jaunus risinājumus un ņemt vērā to, ka pašvaldība gatavojas celt zāli pie 1. pamatskolas. Iespējams, šo zāli varētu izmantot divas skolas.
Kultūras ministrijas un pašvaldības pārstāvji bija vienisprātis, ka vasaras sezonā Cēsīs ir izcila koncertu vieta – Cēsu Pils parka estrāde. Līdz šim to regulāri izmantojusi Latvijas Nacionālā opera, rīkojot sezonas noslēguma izrādes. Pilsētas dome izvirzījusi jaunu mērķi – Cēsīs vasarās rīkot ilgstošus mūzikas festivālus, kuri ietvertu gan kamermūzikas koncertus, gan operas izrādi. “Operas teātris, apbraukādams Latvijas estrādes, ir izdarījis secinājumu, ka brīvdabas uzvedumiem nav piemērotākas vietas par Cēsīm. Pie tam Cēsu pašvaldība piecos gados ir ieguldījusi ļoti daudz parka pilnveidošanā, lai tajā varētu notikt prestiži muzikāli pasākumi. Labiekārtošana vēl turpināsies,” par pašvaldības paveikto pastāstīja domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs.
Cēsu dome jau vairākus gadus atbalsta profesionālu mūzikas kolektīvu – Vidzemes kamerorķestri. Orķestris saņem pašvaldības dotāciju, bet lielu daļu no darbībai nepieciešamā finansējama tomēr saņem projektos, ko finansē Kultūras ministrija un valsts SIA “Latvijas koncerti”. “Diriģenta Andra Veismaņa vadītais orķestris ir apliecinājis, ka pulcē Vidzemes mūziķus un koncertē reģionā, ne tikai Cēsīs, tāpēc ir laiks šī kolektīva darbību ministrijai atbalstīt sistemātiski, tāpat kā to dara pašvaldība,” priekšlikumu izteica domes priekšsēdētājs. Ministrijas pārstāves bilda, ka cēsnieku priekšlikums tiks izskatīts, jo tas pilnībā atbilst Kultūras ministrijas izstrādātajai stratēģijai turpmākiem trim gadiem – kultūrpolitikas veidošanai reģionos un prioritātei, gādājot par profesionālās mākslas augstu kvalitāti un pieejamību sabiedrībai.
Komentāri