Cēsu kultūras centrā skanēja Cēsu senioru balsis. Koris “Ābele” izdziedāja sava 45 gadu radošā laika atzīmēšanu.
Korim laika gaitā bijuši vairāki vadītāji. Tovakar sveicienus sūtīja diriģentes Solveiga Vītoliņa no Rīgas un Inga Martinsone no Amerikas. Koris saņēma apsveikumu telegrammas no bijušajiem dziesmu kolēģiem, kuri vairs korī nedzied.
Jubilejas pasākumā tika sumināti kora ilgdziedātāji. 18 gadus korī dzied Elvīra Saliņa: “Man patīk dziedāt , dziedu visu mūžu. Pēc kara dzīvoju Līvos un dziedāju sieviešu korī, kura vadītājs bija Kārlis Šmits. Kad pārcēlos uz Cēsīm, tūlīt pieteicos “Ābelē”, jo bez dziedāšanas nevarēju iztikt. Toreiz korim diriģentes bija mūzikas vidusskolas audzēknes Solveiga Vītoliņa un Inga Martinsone. Kamēr kājas klausīs, neraugoties uz to, vai saule spīd, vai lietus līst, dziedāt iešu. “Ābelei” ir lieliska diriģente Līga Priedīte, kura no mums prot izvilkt, lai izdziedam katru zilbi, un nepārtraukti skaidro, kā pareizi tas jādara”.
1961. gadā Cēsu pensionāru padome nolēma organizēt darba veterānu kori. Sākumā tajā bija 25 dziedātāji un kora pirmais vadītājs – Edvīns Snickovskis. Kādu laiku kori vadīja cēsnieks Visvaldis Grāvītis, pēc tam diriģente un ērģelniece Olita Neimande.
No 2002. gada septembra kora vadību uzņēmusies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas pedagoģe, kordiriģente Līga Priedīte. “Tā ir mana mīlestība uz kori, kura dalībnieki patiesi vēlas dziedāt. Var teikt, ka korī primārais ir kopā nākšana un kolektīvais plecs,” saka diriģente un atzīst, lai arī senioriem balsis vairs nav tik skanīgas kā jaunībā, “Ābeles” kolektīvs strādā nepaguris un dara visu, lai dziesmas skanējums iepriecinātu. Par to arī pārliecināja jubilejas koncerts. Vairāku stundu programma pagāja nemanot, jo kopīgā notī tika iesaistīti arī klausītāji – jubilejas viesi. “Ābeles” dziedājumu nomainīja dejas, ko iestudēt bija palīdzējusi deju kolektīvu “Saulgrieži” un “Dzirnas” vadītāja Ruta Paulsone.
“Korī “Ābele” nodziedāju 17 gadus. Man nekad no atmiņas neizdzisīs, kā ienācu kolektīvā, jo dziesma man visu mūžu bijusi mīļa. Atceros, kā sniedzot koncertu Cēsu pansionātā, lasīju dzejoli. Tur arī dziedāja koris “Ābele” – tik skaisti, ka jau nākamajā mēģinājumā biju klāt. Novēroju, ka katram koristam bija sava balss nianse, savs mākslinieciskais dziesmas pasniegšanas veids un, esot kopā, jutos starp ļoti labestīgiem, gudriem cilvēkiem, kuri ir baltās, ziedošās ābeles cienīgi,” teica bijusī koriste Julianna Rakule, kura 16 gadus bija arī kora vecākā. Novēlējumus “Ābelei” turpmākajam dziedāt priekam izteica vēl citi kādreizējie kora dalībnieki. “Cilvēkam jau nevajag daudz. Mazu, mazu kripatiņu no sirds…,” teica bijusī koriste Milda Brante.
Koncertā dziedāja arī koristu ansamblis, kas pārsteidza. Svētkos tika pieminēti tie, kuri dziedājuši korī, bet nu jau mūžībā.
Kori rajona padomes kultūras inspektores vārdā sveica kultūras darbiniece Astrīda Kamša un pasniedza pateicības rakstus diriģentei Līgai Priedītei un ilggadīgajiem koristiem. Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza “Ābeli” sveica pilsētas domes vārdā, sūtot sveicienus no domes kolektīva. “Sveicot “Ābeli” 45 gadu jubilejā, man ir uzdevums pasniegt Cēsu domes atzinības rakstus…,”svinīgi teica I. Groza un ar pateicību apdāvināja gandrīz visu kori, jo ilggadīga uzticība dziesmai ir “Ābeles” tradīcija.
Komentāri