Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Dārznieka risks attaisnojies

Druva
00:00
15.11.2006
35
Raubisko

Seši mūsu rajona lauku ražotāji prestižajā lauksaimnieku konkursā kāpa uz Latviešu biedrības nama skatuves, lai saņemtu dažāda ranga apbalvojumus. Sākam iepazīstināt ar šo saimniecību veikumu un nākotnes iecerēm.

Dārzkopības zemnieku saimniecība “Kliģeni”, kuras siltumnīcas atrodas Cēsu pievārtē, “Sējējā 2006” ieguva pateicību par piedalīšanos. Uzņēmums tika vērtēts augkopības grupā, kurā startēja astoņi ražotāji, galvenokārt graudaudzētāji. Visi pēdējās kārtas pretendenti atzīti par augsta līmeņa augkopības saimniecībām.

-Esam apmierināti ar iegūto atzinību,- saka “Kliģenu” vadītājs un īpašnieks Aleksandrs Raubiško. Mums gan nebija īstas pārliecības, vai ir jau laiks piedalīties konkursā, vai nevajag vēl daudzas lietas sakārtot, bet lauku atbalsta dienesta Valmieras reģionālā lauksaimniecības pārvalde mūs pārliecināja, ka jāstartē. Uzskatu, ka Latvijas mēroga atzinība ir labs mūsu darba vērtējums, un esam par to gandarīti.

A.Raubiško atzīst, ka gatavošanās konkursam bijusi vēl viena lieka reize, kad pārlūkot visu saimniecisko darbību, pārbaudīt ražošanas cikla un tehnoloģijas dokumentācijas nianses, grāmatvedības uzskaiti.

-Tika vērtētas ne tikai siltumnīcas. Komisija iepazinās ar gatavās produkcijas un pārdošanas uzskaiti, ar tehnoloģiju un tās kontroli, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izlietojumu un citiem jautājumiem. Bija nozīmīgs katra darbinieka veikums, no vadītāja līdz strādniekam. Vērtējums, kuru ieguvām, ir saimniecības vairāku gadu darba rezultāts, noiets garš ceļš, – tā “Kliģenu” saimnieks.

Konkursā vērtēja visu siltumnīcu saimniecību – gan jaunceltās, modernās, gan vecās, no padomju laikiem mantotās segtās platības. A.Raubiško atzīst, ka dārzniecība, īpaši vecās siltumnīcas, kurās audzē puķes, labāk būtu izskatījusies vasaras sākumā vai vidū, kad ir īstais stādu un ziedu laiks. Protams, žēl, ka “Sējēja” pēdējā kārta notika vasaras nogalē. Komisijai nevarēja parādīt bagāto “Kliģenu” puķu krāsu paleti, toties tajā laikā labi varēja redzēt tomātu un gurķu audzēšanas rezultātus. Stādījumi vasaru biju pārdzīvojuši labi, stādi veseli un turpināja bagātīgi ražot.

Uzņēmuma vadītājs saka, ka labprāt gribētu uzzināt punktus, kādus par redzēto saimniecībā likusi konkursa komisija:

-Diemžēl ar vērtējumu neesam iepazīstināti. Gribētu redzēt, cik punktu katrā vērtēšanas kritērijā esam saņēmuši, kas tiek atzīts par labu, kas sliktāks un jāuzlabo. Tā būtu norāde turpmākajam darbam. Zinātu, ko paši neesam pamanījuši un kam jāpievērš lielāka uzmanība.

“Kliģenu” pēdējo gadu lielākais trumpis ir prasme veiksmīgi izmantot Eiropas Savienības atbalstu, izveidojot modernu siltumnīcu saimniecību dārzeņu audzēšanai. Pirmais “Venlo” tipa siltumnīcu hektārs tapa par pašas saimniecības līdzekļiem un darbu sāka 2003.gadā. Otrais tapis ar ES SAPARD programmas atbalstu. Projektā ir trešā hektāra būvniecība, kas tiks veikta nākamgad. Līdztekus ar investora atbalstu uzbūvēta gāzes katlu māja, kas pamazām tiek izpirkta un pēc pieciem gadiem piederēs uzņēmumam. A.Raubiško skaidro, ka šis projekts atmaksājas, jo siltuma zudumu ir maz, bet, galvenais, šāda apkures sistēma nodrošina tehnoloģijai nepieciešamo siltuma daudzumu.

-Jāatzīst, ka tik strauju gāzes cenu lēcienu negaidījām, kaut sadārdzinājumus paredzējām. Taču iegūstam uz to, ka jaunajām siltumnīcām ir augsta energoefektivitāte. Turklāt nepārtraukti veicam uzlabojumus, lai to palielinātu. Tas atmaksājas, – teic A.Raubiško.

Gurķu ražošana siltumnīcās jau beigusies, šonedēļ tiek novākta arī pēdējā tomātu raža. Ziemas mēnešos dārzeņus neražo. Lai to darītu, vajadzētu ierīkot lampas.

-Un tad pusi Cēsu pilsētas apgaismotu, – joko A.Raubiško, tomēr nenoliedz, ka ar laiku varbūt varētu pircējiem sārtvaidžus tomātus un smaržīgos gurķus piedāvāt arī ziemas spelgonī. Tehnoloģijas attīstās, mainot tradicionālos uzskatus par enerģiju. Piemēram, nesen Nīderlandē redzējis, ka siltumnīcu saimniecību gatavojas apsildīt ar siltu ūdeni, kas nāk no 2.5 kilometru dziļa urbuma.

-Mums, protams, līdz tam ļoti tālu. Holandieši šādus projektus īsteno ar valsts atbalstu, bet mēs nesaņemam neko. Arī Eiropas Savienības politika nepārprotami liecina, ka Latvijā siltumnīcu saimniecība nav veicināma. Taču mēs spurosimies. Un dzīve pati pierādīs, kas pastāvēs, kas ne,- pārliecināts “Kliģenu” saimnieks.

Kaut siltumnīcu īpašnieki vairs nesaņem maksājumus par platībām, atbalsts būvniecībai joprojām pie-ejams. Tādēļ top projekts noliktavas būvniecībai, cerot uz Briseles līdzfinansējumu.

Attīstot un paplašinot dārzeņu audzēšanu, netiek aizmirsta arī “Kliģenu” sākotnējā nodarbošanās – puķu audzēšana. Jauno siltumnīcu gaiteņos sāk sarkt Ziemassvētku zvaigznes, pamazām pumpurus rieš ziemā tik iecienītās podu puķes. Bet vecajās siltumnīcās 0.3 hektāros ziemo mātes augi nākamā gada krāšņumam.

-Ir mums savas krizantēmas, būs puansetijas, prīmulas un citas iecienītās puķes. Bet nākamajā pavasarī atkal izmantosim visu puķu platību – 1.3 hektārus, – saka A.Raubiško.

Bet pēdējais jautājums, kuru “Druva” uzdod saimniekam, kā viņu draudzīgi sauc darba biedri, ir par uzņēmuma atrašanās vietu. “Kliģeni” tiek saukti par Raunas pagasta zemnieku saimniecību, bet siltumnīcas taču atrodas un vienmēr atradušās Cēsīs?

-Sievasmātei Raunā bija viena no pirmajām zemnieku saimniecībām. Turēja cūkas, govis. Mēs Cēsīs sākām savu biznesu ar siltumnīcām. Juridiski noformējām visu kā vienu uzņēmumu. Nu jau Raunā uzņēmējdarbības nav, bet adrese palikusi. Tas nav nekas neparasts. Tomēr domājam par pārreģistrēšanos, jo nav skaidrības, kas būs ar zemnieku saimniecības statusu. Turklāt daudzi mūs labāk pazīst ar “Dārznieka” nosaukumu, jo tāds ir mūsu veikalu zīmols. Katrā ziņā, nākamā gadā šo jautājumu risināsim, – saka A.Raubiško.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
26

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
47
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi