Jānis Reinhards atzīstas, ka uz teātra spēlēšanu viņu saaģitējusi režisore Ināra Baltgalve. Jānis stāsta: ”Skolā kādreiz piedalījos daiļrunātāju konkursos, tad pastāvēja slavenās aģitbrigādes, kas arī skolā rosījās. Teātrī darbojos otro gadu. Katru sezonu atnāk jauni dalībnieki. 1989. gadā ar sievu Elitu iesaistījāmies mākslinieciskajā pašdarbībā – dejojām. Sākām dejot jauniešu kolektīvā, bet uz Dziesmu svētkiem netikām, jo sevi pieteica dēls Toms. Viņš sāka dancot jau no divu gadu vecuma. Abi turpinājām dejot, kad izveidojās vidējās paaudzes deju kolektīvs. Kad nevarējām dejot, aizgājām dziedāt. Taču korī izjutām lielāku paaudžu starpību. Uz kori vairs negribējās iet, biju brīvs, un tad nāca uzaicinājums spēlēt teātri. Mani palūdza, es nespēju atteikt. Nenožēloju, jo teātrī gūstu daudz pozitīvu emociju. Tur es neizjūtu vecuma robežas. Mākslinieki jau visi tādi dīvaiņi. Par lomām vēl grūti pateikt, bet šķiet, ka man padotos gan nopietnās, gan nenopietnu varoņu lomas.”
Komentāri