Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Lauž muguru, krītot no stalažām

Druva
00:00
24.11.2006
5
Trauma3lapa

Cēsu slimnīcā reizi no reizes nogādā cilvēkus, pārsvarā vīriešus, kuri smagas, pat dzīvībai bīstamas traumas guvuši darba vietā.

Agri Kučinski slimnīcā nogādāja ar ātro palīdzību no būvlaukuma Gaujas ielā, kur ceļ tirdzniecības centru. Vīrietis kritis no trīs metru augstuma.

“Iestājoties konstatējām alkohola reibumu, ribu lūzumu. Pēc dziļākas izmeklēšanas noskaidrojās, ka salauzti četri muguras skriemeļi – divi krūšu, divi jostas daļā. Viņam ir ļoti laimējies, jo kājas var kustināt,” norādīja traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa un piebilda, ka neizprot, kāpēc darba devējs nevērtē, kādā stāvoklī strādā viņu strādnieki.

“Vai tā ir norma, ka pie pusdienām trijatā izdzer šņabi, pēc tam vēl alu, un kāpj augšā? Tas ir bīstami dzīvībai,” tā ārste A. Skrastiņa, kura ne pirmo reizi palīdz cilvēkiem, kuri traumas guvuši darba vietā. Ārste atcerējās, ka pirms dažiem gadiem mediķiem nav izdevies glābt vīrieti, kurš kritis no augstuma, ceļot aptieku Vienības laukumā. Ārste uzskata, ka vasarā nav izdevies pierādīt, ka pēc smagas traumas reanimācijā miris vīrietis, kurš arī kritis no augstuma būvobjektā, jo visi stāstījuši, ka cietušais kritis savā mājā.

“Darba vietās gūst galvas traumas, smadzeņu satricinājumu, galvaskausa lūzumus. Vienu laiku bija pierimušas traumas kokapstrādes uzņēmumos. Bet gadās. Nesen izrakstījām puisi, kurš bija dabūjis triecienu ar apstrādātu koka gabalu tieši sejā. Pirms apmēram trim nedēļām izņēmu koku no augšdelma. Koks bija iegājis miesā un iestrēdzis. Sanāca, ka roka no iekšpuses ar koku iešinēta. Labi, ka bija saārdīti tikai muskuļi,” vispārējo ainu raksturoja Anda Skrastiņa, bet piebilda, ka katra situācija ir atšķirīga, nav vainojami tikai darba devēji, bet arī ņēmēji, jo cilvēkiem nav pareizas attieksmes pret savu veselību, viņi dodas uz darbu neizgulējušies, kļūst neuzmanīgi, iet paģiraini.

Smagi cietušais Agris Kučinskis arī “Druvu pārsteidza ar, maigi sakot, vieglprātīgo attieksmi pret notikušo.

“Vienmēr jau uzmanās, bet visstulbākais, ka esi jau pieradis. Staigā pa augšu kā zvirbulis. Un nemaz nevar iedomāties, ka var gadīties arī lidot. Tā ir pilnīgi paša vaina. Darba apstākļi bija ideāli. Stalažas bija sataisītas perfekti. Nu, gadās, gadās! Trīs mūrnieki mēs bijām augšā, bet es kāpu pa trepēm lejā, man vajadzēja kaut ko paņemt. Gadījās, kāja slīdēja,” tā dažos vārdos notikušo raksturo Agris Kučinskis. Arī to, ka darba laikā lietots alkohols, cietušais sarunā nenoliedza.

“Skaidrā prātā var vēl sāpīgāk krist. Gadās daudziem, vairāk un smagāk. Nevajag vienmēr vainot dzeršanu, es neticu, ka tāpēc nogāzos. To jau var just, ja ir par daudz, tad augšā nevar uzkāpt,” tā Agris Kučinskis, kuram nāksies ārstēties vairākus mēnešus, kurš pie pavisam labvēlīgas atveseļošanās programmas varētu atsākt strādāt pēc gada.

“Mani viņi neatstās (domājot darba devēju – red.). Trūkst jau, kas strādā. Ātrāk vai vēlāk būšu atpakaļ, tikai jāskatās, kā tie kauliņi sadzīs. Tagad nepelnīšu, bet rokas, kājas ir klāt. Tik traki taču nav, ka mugura būtu uz pusēm salūzusi un kļuvis invalīds. Salāpīs un viss aizies, un lidosim tālāk,” noteica cietušais, kuram ģimenē aug divi skolas vecuma bērni un pavisam drīz gaidāms ģimenes pieaugums.

“Ir ģimene, divi bērni, trešais būs. Pa bērnam mammai, papam un valdībai, viss kā pienākas,” spēja jokot cietušais, kuram ārsti tomēr paredz, ka nāksies kārtot arī invaliditātes grupu.

Par Gaujas ielas būvlaukumā notikušo mediķi ziņojuši arī valsts darba aizsardzības inspekcijas darbiniekiem.

“Es šajā gadījumā būšu tā sliktā, jo darba devēju būšu nosūdzējusi darba aizsardzības speciālistiem. Man pēc noteikumiem tas ir jādara. Paziņoju, jo viņš kļūs par invalīdu. Paliks bez iztikas līdzekļiem. Uzskatīju, ka jāaktualizē jautājums par to, vai darba devēji vispār zina, kā darba dienu aizvada viņu strādnieki,” pamatoja ārste Anda Skrastiņa.

Kā “Druvai” paskaidroja Ziemeļvidzemes reģiona valsts darba inspekcijas Cēsu biroja valsts darba inspektore Sintija Jaunākā, konkrētajā situācijā lielākā atbildība gulstas uz paša darbinieka pleciem, kurš darbā atradās alkohola reibumā.

“Pēc sākotnējiem izmeklēšanas materiāliem zināms, ka darbinieks bijis alkohola reibumā, un tas ir cēlonis konkrētajam negadījumam darba vietā. Nav pieļaujams, ka darbinieks šādā stāvoklī veic darbu uz sastatnēm. Darba devējam, protams, ir jāskatās, kādā stāvoklī atrodas viņa darbinieki, bet skaidrs, ka katram klāt piestāvēt nav iespējams,” nelaimes gadījumu Gaujas ielā skaidro valsts darba inspektore un piebilst, ka būvniecībā šis ir pirmais šāda veida nelaimes gadījums šogad. Tiesa gan, S. Jaunākā atzīst, ka ne vienmēr līdz darba inspekcijai nonāk ziņas par nelaimes gadījumiem darba vietās.

Pēc valsts darba inspekcijas datiem zināms, ka visvairāk nelaimes gadījumu rajonā notiek kokapstrādē.

“Tas skaidrojams ar to, ka mums ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi. No darba devēja puses visbiežāk nelaimes gadījumi notiek tādēļ, ka darbinieki netiek atbilstoši instruēti. Darbiniekam īsti neizstāsta, iedod tikai izlasīt un parakstīt. Bet paliek jautājums, vai un kā darbinieks šo instrukciju izlasa. Taču Darba aizsardzības likums paredz, ka darba devējam ir jāpārbauda zināšanas, vai darbinieks ir sapratis to, ko izlasījis. Domāju, ka tā notiek retos gadījumos,” saka S. Jaunākā, atzīstot, ka, instruējot darbiniekus, vērā jāņem arī viņu profesionālā sagatavotība, izglītība un iepriekšējā darba pieredze.

“Domāju, ka darba devējs nepietiekoši informē darbiniekus par iespējamiem riskiem darba vietā, pamatojot to, ka darbinieks pats zina, uz kurieni nāk strādāt. Taču vajadzētu atgādināt, kādi ir iespējamie darba vides riski un traumatisms. Bieži darba vietās trūkst arī drošības aprīkojuma,” situāciju skaidro valsts darba inspektore.

Kā atzīst S. Jaunākā, no darbinieku puses visbiežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir strādājošo neuzmanība un paviršība. Un visgrūtāk cīnīties ir ar ilggadējiem strādniekiem, kuri pārliecināti, ka visu zina un prot. Taču, kā uzsver valsts darba inspektore, Darba aizsardzības likums paredz, ka darbinieki jāinstruē katru gadu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
26

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
47
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi