Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vēderdeju valdzinājums

Druva
00:00
02.12.2006
7

Jauki, ka starp tik daudzām piedāvātajām sporta aktivitātēm mūsu pilsētā ir iespēja arī dejot. Taču ne vienkārši griezties tautisko deju ritmā, bet mest izaicinājumu sev un ļauties austrumnieciskajām vēderdejām.

Vēderdeju pasniedzēja Jūlija Mihailova jau trešo gadu ir aizrāvusies ar valdzinošajām austru-mu dejām un atzīst, ka tā ir viņas iespēja atbrīvoties no ikdienas spriedzes un gūt pozitīvas emocijas.

“Vēderdejas tomēr ir sieviešu dejas un jāatzīst, ka Latvijā tās arī nav īpaši populāras vīriešu vidū. Kaut gan vīrieši dejot var, tikai tas ir nedaudz citāds stils. Vīrieši vairāk lec un cilā kājas. Sievietēm svarīga ir plastika. Lai kustības būtu plūstošas un sievišķīgas. Kādai jābūt sievietei, lai dejotu vēderdejas? Domāju, kā jebkurās dejās, pirmkārt, jābūt ritma izjūtai. Arī plastikai. Svarīgi, lai sievietei būtu gribasspēks un liela pacietība, jo kādreiz paiet pat pusgads, kamēr iemācās vienu kustību. Arī mājās, gatavojot ēst, var trenēties. Tā es meitenēm arī saku, kad mizojat vai cepat kartupeļus, taisiet šimi. Tā ir kustība, kad jākrata viss ķermenis,” stāsta vēderdeju pasniedzēja un turpina: “Ļoti daudz meiteņu bieži vien arī dejām atmet ar roku, jo nav pacietības. Citas domā, ka te tāda pagorīšanās vien notiek. Taču, lai izpildītu pareizi katru kustību – ar grāciju un pareizu stāju, ir jāiegulda milzīgs darbs,” atzīst Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja nenoliedz, ka vēderiņam jābūt, lai dejotu vēderdejas. Bez tam Jūlija atzīst, ka vēderdejās var iemīlēt savu ķermeni.

“Latviešiem jau pieņemts, ka meitenei jābūt tievai, uz bruģa un augstpapēžu kurpēs. Bet, dejojot šīs dejas, ir iespēja novērtēt, ka, piemēram, ar gurniem vari uztaisīt tādu kustību, kādu neviena tievā nekad neuztaisīs. Man šīs kustības patīk, arī šimi. Domāju, ka vēderdejas meitenēm dod iespēju atbrīvoties arī no kompleksiem. Mums ir pārāk daudz stereotipu. Bet meitenei jāapzinās, ka arī ar savu apaļumiņu viņa var būt skaista un pārsteidzoša,” domās dalās vēderdeju pasniedzēja.

“Protams, arī mati dejā ir svarīgi. Jauki, ka var pagriezties un mati dejo līdzi. Kosmētikai arī ir sava loma. Acs līnijām jābūt izteiktām. Galvenokārt, lai, uz skatuves dejojot, būtu izteiksmīga seja un tā nepazustu. Patiesībā jādejo ir ar visu, kas vien ir- matiem, pleciem, gurniem, rokām un skatienu,” stāsta Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja uzsver, ka pārāk bieži domājam, ko par mums padomās citi, bet ir labi, ka iemācāmies atraisīties un nedomāt šādas domas. Atklāšu, ka arī man bija iespēja redzēt, kā dejo Jūlija, un īpaši jauki pasniedzējas deju bija vērot tādēļ, ka mugurā viņai bija jauks tērps, kurš priekšnesumu padarīja vēl baudāmāku.

Deju pasniedzēja nenoliedz, ka dažkārt tieši skaistie tērpi daudzas sievietes pamudina nākt uz vēderdejām.

“Tērpi ir skaisti. Tas arī droši vien ir vilinājums, bet ikdienā uz nodarbībām nākam sporta tērpos, jo cītīgi mācāmies. Bez tam ar greznu kostīmu, kas nepārprotami maksā arī diezgan dārgi, žēl ikdienā staigāt un to bojāt. Tādu tērpu arī bieži nemazgāsi. Audums ir trausls, izšūts ar pērlītēm un dažādām lentītēm,” skaidro Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja atklāj, ka dažkārt meitenes domā, ka nāks uz vēderdejām un notievēs, taču motivācijai jābūt citai.

“Uzreiz nekas nenotiek. Vispirms izveidosies viduklis, stāja un pēc tam, ja mācēs kustību izpildīt pareizi, tas nāks par labu gan veselībai, gan figūrai. Uz vēderdejām jānāk vairāk sirdspriekam un varbūt arī tādēļ, lai pilnveidotu sievišķību, jo vēderdeju kustību pamatā ir gurnu, dibena un krūšu kustības,” stāsta Jūlija.

Sarunas laikā deju pasniedzēja atklāj, ka vēderdejas iedalās divos stilos – Ēģiptes un Turcijas. Jūlija pasniedz Ēģiptes stila vēderdejas, kuras ir nedaudz izsmalcinātākas nekā Turcijas vēderdejas, kuras pasniedzēja raksturo kā nedaudz brīvākas un izaicinošākas.

“Pagājušajā gadā iesācējiem Valmierā bija vēderdeju festivāls. Patiesībā ir jauki, ka šādi festivāli palaikam notiek. Tas dod stimulu dejotājām. Ir iespēja skaisti saģērbties un parādīt sevi. Bet, lai tā būtu, daudz arī jāstrādā. Dažkārt uz nodarbībām atnāk pusgrupa vai pat mazāk. Tā ir grūti strādāt un ir nedaudz žēl sava ieguldītā darba un enerģijas.

Sarunas noslēgumā Jūlija atklāja, ka ik pa laikam nākas uzstāties arī privātos pasākumos.

“Pieredze ir dažāda. Dažkārt ir grūti, jo ne visi vēderdejas uztver kā mākslu. Taču ir prieks, ja redzu, ka cilvēkiem paticis, ja viņu acis mirdz. Ir prieks, ka redzu, ka manas meitenes cenšas un viņām izdodas,” saka fitnesa kluba “Sala” vēderdeju pasniedzēja Jūlija Mihailova.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
10

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
20

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
41

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
40

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
71

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
32

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi