Ieraugot Cēsu pilsētas ģimnāzijā Kristīni Ceriņu, nospriedu – viņa ir māksliniece. Taču sarunā atklājās, ka 18 gadus vecā Kristīne radošiem procesiem nemaz tik bieži nenododas. “Neaizraujos ar dzejas rakstīšanu,” atklāj dzejoļa “Patriots” autore. Kristīnes gara darbu galvenā tēma ir aktuāli politiskie un sabiedriskie notikumi.
Skolā satiktie meiteni raksturoja kā nopietnu un nosvērtu. Arī viņas mamma apgalvojusi, ka jaunā dzejniece nav gana emocionāla. Lai pierādītu pretējo, tapis tagad daudzu apspriestais dzejolis. “Nenosodu latviešus, kuri darba dēļ pametuši dzimteni. Nenopelsim viens otru, jo katrs grib dzīvot labāk,” domā Kristīne. “Iesprauž tur karogu – sarkan – balt – sarkano” – ar to dzejoļa autore gribējusi pateikt, ka arī ārzemēs latvietis ilgosies pēc mājām, pēc Latvijas. Kristīnes ģimeni aktuālā aizceļošanas problēma nav skārusi, bet Latvijā reģistrētie fakti viņu aizskāruši emocionāli. “Kāpēc mācīties, bet pēc tam strādāt par minimālo algu, ja var dzīvot labāk,” prāto K. Ceriņa. Viņa secinājusi, ka valstī nav sakārtota ekonomika, jo arvien vairāk trūkst darbaspēka. Ārzemēs par to pašu darbu var nopelnīt divtik un vairāk, taču ar lielu gribasspēku un mērķtiecību arī Latvijā var atrast darbu, kur labi nopelnīt.
Kristīne nebeidz pārsteigt, apgalvojot, ka pati neesot pārāk liela patriote, taču mīl savu zemi. “Kā var dzīvot zemē, kuru nemīl?” viņa jautā. “Ikdienai ir straujš ritms, un tad par to neaizdomājos, bet svētkos gan.” Visbeidzot Kristīne atzīst, ka tēvs viņai iemācījis mīlēt un cienīt Latviju un piemetina: “Arī mamma mācīja mīlēt šo zemi.” Patriots Kristīne Ceriņa
Komentāri