Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Dieva dāvanu jāmāk saudzēt

Druva
00:00
06.01.2007
13
5lp Pareizticigo Saruna

Tikko sagaidīts jaunais gads, bet pareizticīgie gatavojas Ziemassvētkiem. Saglabājot tradīciju, tie tiek atzīmēti pēc vecā stila, un šovakar arī Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca mirdzēs svētku krāšņumā, draudze klausīsies tik gaidīto vēsti par Kristus dzimšanu. Ziemassvētku saruna ar draudzes mācītāja palīgu Leonīdu Romanovski.

– Sagaidīts jaunais gads, kad vairāk domājām par pasaulīgām lietām, kas dzīvē veicies, kas ne. Tā bija arī atelpa no ikdienas darbiem. Tad atlika dažas dienas, lai gatavotos Ziemassvētkiem.

– Ko nozīmē gatavoties Ziemassvētkiem?

– Pareizticīgajiem ir gavēnis, tā laikā atceramies praviešus un svētos, kuri gaidīja Jēzu Kristu, solīto mesiju uz zemes. Tolaik cilvēki glābās ticībā Jēzum. Viņi gaidīja Glābēju, mēs zinām, ka Viņš, Dieva dēls, ir atnācis un baznīcas dzīve ar dievkalpojumiem tā sakārtota, ka visu gadu cilvēks atceras kādu mirkli no Jēzus dzīves. Viņš dzīvo kopā ar Jēzu. Gatavošanās Ziemassvētkiem sagādā prieku, gatavojamies dzimšanas dienai, Glābēja dzimšanas dienai. Ziemassvētkos beidzas gavēnis, cilvēks ir attīrījis arī savu dvēseli, un tajā ir vairāk vietas Dievam.

– Ģimenē ievērojat gavēni?

– Cenšamies. Ap jauno gadu bērniem ir tāds salds gavēnis. Pirms Ziemassvētkiem nav tik stingrs gavēnis kā pirms Lieldienām. Nedrīkst ēst gaļu, piena produktus. No tiem atteikties nav grūti.

Izdzīvosim Ziemassvētku prieku un sāksim gatavoties lielākam priekam – Jēzus augšāmcelšanās brīnumam, Lieldienām.

– Kāds noskaņojums draudzē?

– Priecīgs. Dievnams svētkiem saposts. Draudzes locekļi labprāt to dara. Ziemassvētku dievkalpojumā valda īpaša, gaiša noskaņa. Baznīcā ir daudz puķu, eglītes. Tiem, kam būs kristības, šie Ziemassvētki būs jo nozīmīgi. Ar katru gadu draudze kļūst kuplāka. Pareizticīgo draudzē ir dažādu tautību cilvēki, arī daudzi latvieši. Ne viens vien, izgājis garīgās dzīves ceļu, savu vietu atradis pareizticīgo baznīcā. Protams, galvenais, kā katrs pats jūtas, vai sirdī ir mīlestība, vai tā atvērta Kristum.

– Kā pats nonācāt draudzē?

– Ceļi pie Dieva katram savi. Cits audzis kristīgā ģimenē, no šī ceļa novirzās, cits vecumdienās nodod sevi Dieva rokās un apliecina stipru ticību. Dieva dāvanu jāprot glabāt, ja pazaudēsi, to būs grūti atgūt. Mani mamma ieveda draudzē. Bērnībā bija veselības problēmas, iesaistījos draudzē, slimība kaut nedaudz atkāpās. Tēvs bija katolis, bet baznīcā negāja. Vēlāk arī viņš kopā ar mums ievēroja gavēņus. Skolā daudzi zināja, ka esmu draudzē, viņu attieksme bija lojāla. Tas jau bija Atmodas laikā.

Biju puika, kad sāku kalpot. Pirmajās reizēs bija liels satraukums, domāju tikai par to, kur jāiet, kas jādara, kad jānes svece, kad vīraks. Galvenās emocijas – vai izdarīšu pareizi. Bet dievkalpojumā jākoncentrējas uz lasījumiem, jāiegrožo domas, lai tās neklīst prom.

Esmu pabeidzis Rīgas pareizticīgo semināru, kur sagatavo mācītājus. Esmu dievnama kalpotājs. Lai kļūtu par mācītāju, jābūt ļoti spēcīgam aicinājumam. Kalpošana – tas ir ļoti smags darbs. Jābūt labai veselībai, garīgam spēkam. Varbūt vēl neesmu gatavs? Esmu pārāk grēcīgs.

Strādāju par skolotāju, arī tā ir kalpošana. Profesijas izvēle nav bijusi mērķtiecīga, tā dzīve iegrozījās. Būt skolotājam šodien, tā ir māksla. Jāspēj organizēt darbam, ieinteresēt, iemācīt.

– Kā jūs kā kristietis vērtējat notiekošo kristīgajā Eiropā?

– Cīņa ar musulmaņiem ir vēsturiska, tas nav nekas jauns. Eiropa celta uz humānisma idejām. Bet vai tās ir kristīgas? Var apšaubīt. Kristietība virza cilvēku pie Dieva. Tas, kas to liedz, ir kaitīgs. Ir jāpalīdz cilvēkam šo kaitīgumu ierobežot, bet humānisms pasludina, ka cilvēkam ir brīva izvēle – dari, ko gribi. Un cilvēks jūtas nepasargāts. Kaut multiplikācijas filmas, ar kurām bērni tiek traumēti. Tās vajadzētu aizliegt. Bērnu nedrīkst ierobežot, bet ierobežojumi cilvēku norūda. Ja bērnam neierādīsi rāmjus, viņš jūtas nedrošs. Vienā vietā viņš drīkst darīt visu, bet citā ne, jo tas ir nepieklājīgi, slikti. Rāmji palīdz attīstīt gribasspēku. Ja cilvēks nemācās sevi ierobežot, dara, ko grib, viņš zaudē iekšējo spēku. Jābūt robežām, kritērijiem. Citur pasaulē ir lielāka stingrība, attieksme pret sabiedrībā pieņemtām vērtībām. Vai mums ģimene ir vērtība?

– Vai saviem bērniem mājās daudz ko aizliedzat?

– Ko mājās aizliedz, bet… Maniem bērniem ir seši un astoņi gadi. Ierobežojumi viņiem, protams, ir. Atļaujam to, kas ir mazāk kaitīgs. Ja datorspēles, tad izglītojošās, attīstošās, nevis tās ar vardarbību, nogalināšanu, pazemošanu. Neatstājam bērnus vienatnē ar televizoru. Ir taču arī jaukas multfilmas, kuras skatāmies kopā.

Bieži tiek atgādināts senais teiciens – vīnā ir patiesība. Senajā atziņā ir teikts – ne tikai vīnā, arī maizē. Tolaik tam bija cita jēga. Iedzer vīnu, tad atraisās prāts. Bet kristiešiem patiesība ir sakrālajā noslēpumā – vīns un maize pārtop par Kristus asinīm un miesu. Laiki mainās, tradīcijas un attieksme.

Bībelē var gūt atbildes, cik gan tas nav dzirdēts. Bet Bībele tās atbildes nemaz tā nedod, to lasīt nav viegli.

– Jēzus Kristus sludināja savam laikam, lietoja cilvēkiem saprotamas metaforas, debesu patiesības izteica atbilstoši tā laika sadzīvei. Šodien lasot jādomā par notikumiem, kas bijuši, kā tie ietekmējuši dzīvi. Ir arī pieejami Bībeles tekstu garīgie skaidrojumi. Šodienas cilvēkiem ir daudz raižu, maz laika.

– Kādas ikdienas problēmas visvairāk nomāc pašu?

– Laika pietrūkst. Gribas visu labi izdarīt, bet vienmēr kādas stundas par maz. Cenšos savienot darbu, studijas, draudzi, vismazāk laika paliek ģimenei. Cik varam, esam kopā.

– Ko pats sev vēlat Ziemassvētkos?

– Izturību, prasmi sakārtot dzīvi tā, lai pietiktu visam laika. Tāda tīri sadzīviska vēlēšanās. Bet sev un citiem vēlējumā teikt to, ko mums Ziemassvētkos vēlējis Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs : “Pavadīsim šīs svētās dienas lūgšanās, mīlestībā un labdarībā. Lai Kristus Piedzimšanas svētku prieks šodien ienāk katrā sirdī, katrā mājā, piepildot tās ar Betlēmes gaismu un Dievišķo Mīlestību. Piedzimušais Kristus lai dāvā mums visiem mieru un pestīšanu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
10

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
146

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi