“Latvijas gada balvu sportā 2006” nominācijā “Gada sporta skolotājs” saņēmis Drabešu internātpamatskolas sporta skolotājs Austris Āboliņš.
Sporta skolotāju sumināšanu gada nozīmīgākajā sporta dzīves izvērtēšanas pasākumā aizsāka pērn. Šogad uz galveno titulu pretendēja divi mūsu rajona sporta skolotāji – A.Āboliņš un valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma skolotājs Andris Siksnis, kuri kopā ar Jelgavas 4.pamatskolas skolotāju Ingrīdu Anzenavu bija izvirzīti finālam. Apbalvošanas ceremonija notika Dailes teātrī pasākuma “Latvijas gada balva sportā 2006” ietvaros un to tiešraidē translēja Latvijas televīzija.
Uzrunājot visus klātesošos un televīzijas skatītājus, Latvijas olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Einārs Fogelis visiem vēlēja panākumiem bagātu un sportisku šo gadu: “Mūsu valsts un mēs paši ar katru gadu kļūstam arvien aktīvāki. Mēs lepojamies, ka Latvijas sportisti arvien biežāk kā spožas zvaigznes mirdz starptautiskajā arēnā. Mēs izmantojam katru iespēju, lai aktīvi atbalstītu sportistu tepat Latvijā, lai justu līdzi mūsu sportistiem arī starptautiskajos pasākumos, kas arvien biežāk notiek mūsu valstī.”
Balvu nominācijā “Gada sporta skolotājs” pasniedza Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps, kurš citēja skolēnu teikto par saviem sporta skolotājiem: “Viņš ir foršs, ja kādam kaut kas nesanāk, viņš palīdz.” “Viņš ir izdomājis tik daudz skolas pasākumu.” “Viņa ir labākā skolotāja skolā, smuka, stingra un forša.” “Man patīk, ka sporta stundā viņš jokojas, un tas, ka viņš parasti dzied.” “Es gribētu, lai sporta skolotājs man būtu otrs tētis.” “Paldies, skolotāj, par to, ka iedevāt man sporta bikses, jo citādāk man to vispār nebūtu.”
Lai noteiktu uzvarētāju, īpaša komisija viesojās skolās, runāja ar sporta skolotājiem, audzēkņiem, skolu direktoriem.
“Šī balva tiek pasniegta par nesavtīgu, labi padarītu darbu, ko ikdienā varbūt neredzam un nejūtam. Bet iet laiks, un saprotam, ka tieši skolā gūtās iemaņas un rakstura īpašības ir tās, kas palīdz ikdienas grūtībās un, iespējams, ļauj sasniegt panākumus sportā Latvijā, Eiropā un pasaulē,” teica E.Šneps.
Saņemot balvu, A. Āboliņš teica, ka velta to savam tēvam Modrim Āboliņam. Skolotājs pateicās tiem, kuri atbalstījuši skolas sporta aktivitātes, un aicināja būvuzņēmējus, lai tie palīdzētu sakārtot sporta laukumu.
Pēc pasākuma viņš atzina, ka tā ir kopīgi ar bērniem nopelnīta balva: “Bez viņiem es to nebūtu paveicis. Gandarījums par šo apbalvojumu ir, tas būs labs dzinulis nepadoties, nelaist spārnus lejā. Kamēr es bērniem būšu vajadzīgs, tikmēr arī ar visu sirdi un dvēseli būšu šajā darbā.”
Arī Drabešu internātpamatskolas direktore Dina Dombrovska atzina, ka ir gandarīta par sava skolotāja panākumu: “Īpaši patīkami, ka visas valsts mērogā tik pozitīvi izskan internātpamatskolas vārds. Jo bieži cilvēki par šīm skolām spriež aplam, izveidojušies kaut kādi nepareizi stereotipi, tāpēc ceru, ka šis mūsu skolotāja panākums liks cilvēkiem mainīt savas domas. Mūsu skolā sportam atvēlēta nozīmīga vieta, un skolēni labprāt iesaistās visās aktivitātēs, tas, nenoliedzami, ir sporta skolotāja nopelns.”
“Latvijas gada balvu sportā 2006” nominācijā “Par cīņas gribu” saņēma Ilmārs Bricis. Tā tika novērtēta viņa cīņa par medaļu Turīnas olimpiskajās ziemas sporta spēlēs, kad iedzīšanas disciplīnā I Bricis no 13.vietas startā spēja izcīnīt 4.vietu. Tā kā pats biatlonists atradās Antholcā, balvu saņēma Anžela Brice, kura atzina, ka Ilmārs šo balvu ir pelnījis, jo ir īsts cīnītājs un paraugs ikvienam. To apstiprina arī šīs sezonas Pasaules kausa izcīņa, kurā I.Bricis ar lauztu roku spēja izcīnīt augsto 6.vietu.
Skatītāju balsojumā par populārāko sporta veidu Latvijā tāpat kā pērn pārliecinoši uzvarēja orientēšanās. Šī sporta veida federācijas vadītājs Pēteris Apinis, saņemot balvu, norādīja, ka šis ir balsojums par veselīgāko sporta veidu: “Nezinu Latvijā nevienu citu sporta veidu, kur nedēļā vidēji 6000 dažāda vecuma cilvēku dodas mežā, lai sacenstos un uzlabotu sev veselību.”
Savukārt, par populārāko sportisti atzina divkārtējo Ņujorkas maratona uzvarētāju Jeļenu Prokopču-ku. “Druvai” skrējēja atzina, ka viņai labā atmiņā palikusi piedalīšanās skrējienā “Apkārt Cēsīm”, un šādi skrējieni esot pirmais solis pretī uzvarai Ņujorkas maratonā: “Tas ir labs treniņš. Ja kāds grib sasniegt lielas virsotnes, jāsāk ar mazumiņu, uzvara tautas skrējienā ir viens no soļiem pretī lieliem panākumiem.”
Komentāri