Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Stratēģiskā plānošanā satiekas Cēsīs

Druva
00:00
17.01.2007
2

Valsts Kultūrkapitāla fonda padome stratēģiskās plānošanas semināra norisei šoreiz bija izraudzījusies Cēsis. Nedēļas nogalē pilsētā sapulcējās padomē ievēlētie pārstāvji no Kultūras un Finanšu ministrijas, pašvaldību un radošajām savienībām, nacionālās kultūras padomes. “Stratēģiskā plānošanā risinājām tēmas, domājot par valsts Kultūrkapitāla fonda darbību turpmākajos gados. Šādas nopietnas apspriedes par tālejošām tēmām ārpus Rīgas rīkojam vairāku iemeslu dēļ – lai ļoti aizņemtie cilvēki būtu prom no darbiem Rīgā, izbraukuma laikā uzzinātu arī jaunu informāciju un ekskursijā paši pārliecinātos, kā Latvijā izlieto fonda piešķirtos līdzekļus,” pastāstīja kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.

2006. gadā Kultūrkapitāla fonds visai dāsni atbalstījis tieši Cēsu radošos projektus. Atbalsts sekmējis pilsētas kultūras dzīves norises un tradīciju veidošanos, varējusi notikt vēsturiski vērtīgu lietu restaurēšana, par valsts līdzekļiem modernizēta materiāltehniskā bāze. Kopumā fonds cēsniekiem dažādos projektu konkursos piešķīris vairāk nekā 76,8 tūkstošus latu. Visvairāk atbalstītas Cēsu pašvaldības iestādes – Vidzemes vēstures un tūrisma centrs (16 projektos), kultūras centrs ( astoņos projektos) un centrālā bibliotēka (deviņos projektos), taču dāsnāko finansējumu saņēmusi A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola – 20 tūkstošus latu flīģeļa iegādei un Cēsu pilsētas dome – 30 tūkstošus latu pilsētas 800 gades atklāšanas koncertam.

“Lielākā daļa padomes locekļu ir labi informēti par kultūras dzīves aktualitātēm, taču vērtīgi ir pašiem pārliecināties, kā pilsētā attīstās viens vai otrs process. Apskatījāmies, kā Cēsu sv. Jāņa baznīcā restaurē simtgadīgās ērģeles. Kad lielais darbs būs galā, tas tiešām būs nozīmīgs veikums kultūrā,” atzina E. Vērpe. 2006. gadā ērģeļu restaurēšanai no fonda saņemti trīs tūkstoši latu.

Cēsu ciemiņi muzejā aplūkoja restaurētās 19. gadsimta mēbeles – šim mērķim pagājušajā gadā bija piešķirti 2,5 tūkstoši latu, un muzeja dārzā iesaistījās teatralizētā ekskursijā “Gatavojies kaujai Cēsu pilī”. Kā ekskursijas veidošanai, tā gidu tērpu šūšanai rakstīti projekti un saņemts finansējums vairāku simtu latu apjomā. Cēsu pilsdrupu dienvidu korpusa konservācijas projektā no valsts piešķirti 1600 lati.

Atjaunotni pagājušajā gadā piedzīvoja Izstāžu nams un valsts līdzekļi tērēti telpu labiekārtošanai, tās piemērojot mūsdienīgai izstāžu rīkošanai. Izstāžu namā notikuši arī senās mūzikas festivāli, kuru izmaksas lielā mērā sedzis Kultūrkapitāla fonds.

“Padomes pārstāvji bija ļoti apmierināti ar redzēto baznīcā, muzejā un izstāžu zālēs,” sacīja Vidzemes vēstures un tūrisma centra direktore Jolanta Sausiņa. “Tagad turpinām darbu pie projektiem. Vienu šogad jau esam iesnieguši. Līdz nedēļas beigām, kad ir pirmā konkursa termiņš, iesniegsim vēl pāris projektus.”

“Mēs daudz esam prasījuši, bet arī lietderīgi izmantojuši, tāpēc varam cerēt, ka šogad Cēsu projekti atkal gūs konkursa komisiju ievērību un atbalstu,” procesu vērtēja Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza. Projektos kultūras centra budžets no valsts pagājušajā gadā papildinājies par 4,7 tūkstošiem latu. Tie bijuši muzikāli, deju un teātra projekti, kā arī prasīts finansējums skaņu un video tehnikas iepirkšanai. Tagad kultūras centra rīcībā no fonda ir 800 lati, lai gatavotos vasarā paredzētajam plašajam Cēsu mūzikas festivālam.

Pateicoties enerģiskai rīcībai, Cēsu centrālās bibliotēkas budžets no valsts līdzekļiem gadā laikā ieguvis 2,8 tūkstošus latu. Par projektu naudu rīkotas Dzejas dienas, bērnu svētki, tikšanās ar literātiem, bibliotēka papildināta ar jaunāko tehnisko aprīkojumu.

Valsts izsludinātajā konkursā par jauno tehnoloģiju ieviešanu Latvijas mākslas un mūzikas skolās veiksmīgi piedalījusies arī Cēsu mākslas skola. Skolas modernizācijai fonds piešķīris 860 latus.

Valsts kultūrkapitāla fonds projektu konkursus izsludina vairākas reizes gadā. Detalizēta informācija ir pieejama internetā, fonda mājas lapā. Kultūras darbinieki, sekojot jaunumiem, noskaidro, kāda ir valsts stratēģija vienas vai otras kultūras nozares straujākai attīstībai. Projektos iegūtais finansējums veicina radošo ieceru īstenošanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
49

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
23

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
36

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
50

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
77

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi