Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Priecājas par savādo ziemu

Druva
00:00
20.01.2007
40
9lp Zveri Negul Ligatne2

Netipiski siltā ziema likusi uzziedēt lazdām, ziedēt meža ceriņiem, tulpes un krokusi piemājas dārzā ir ar tik gariem dzinumiem, ka tūlīt varēs ieraudzīt ziedpumpurus. Tas ir tas, par ko cilvēki šobrīd spriež, jo ir acīmredzams, tāpat kā jūtams, ka gaisa temperatūra ir neierasti augsta un sniega vietā joprojām uz galvas līst lietus. Mājdzīvnieki izskrien uz brīdi drēgnajās pastaigās, suns saritinās savā guļvietā, kaķis pieplok mūrītim. Nevilšus rodas jautājums, ko dara tie, kuru mājas ir mežs? Kā jūtas meža dzīvnieki? Par īstiem savvaļniekiem gan šeit nebūs stāsts, jo “Druva” paciemojās Līgatnes dabas takās pie zvērkopes Velgas Vītolas, lai uzzinātu, kā nagainajiem un spalvainajiem klājas. “Nu, ļoti labi. Viņi par šitādu ziemu tikai kaifo,” tā Velga, sākot stāstīt par aļņiem, mežacūkām, stirnām, lāčiem un ežiem. Pēdējiem diviem šajā sarakstā tagad būtu jāsnauž, bet notiek dažādi. Joziene česelē pa voljēru

Joziene ir eziene, bet česelēt nozīmē, ka tā naskā gaitā dodas ikdienas pastaigās un pēc zvērkopes cienasta. Jozienes vīrs Jozis nav acīs rādījies, tāpēc Velga cer, ka viņš izguļ ziemas miegu.

“Mežā eži, ja pamostas, tad iet bojā, Joziene ir augšā kopš novembra. Pretēji tam, ko sacījuši daudzi dabas zinātāji, ka eži, līdzko temperatūra zemāka par plus desmit grādiem, meklē lapu kaudzi. Izrādās, mazliet paguļ un visu laiku jož. Tiek pabarota, uzpasēta. Joziene nav vienīgā, kuras miegs traucēts. Pašos Ziemassvētkos man atnesa vēl vienu ezi, kuru tagad mēģinu iežūžot uz salmu cisām istabā,” stāsta Velga Vītola.

Lietpratēji nezina teikt, vai ežiem ziemas guļu patraucējis savādi siltais laiks. Realitāte ir tāda, ka viens no trijiem zināmajiem šīs sugas pārstāvjiem, visticamāk, čuč, ežu mamma netiek pie miera, bet vēl viens satiktais jaunskungs mēģina no jauna aizmigt sev nepierastos apstākļos. Zaķi spīd pa gabalu

Runa ir pa baltajiem zaķiem, kuri novembrī pelēki brūno kažoku nomainīja pret spilgti baltu.

“Kažoks kā svaigs sniegs un spīd kā prožektors,” nosaka Velga, bet piebilst, ka zaķim šīs pārmaiņas var radīt lielas problēmas. Sniegā zaķis paslēpjas, tagad viņš no cilvēkiem, citiem ienaidniekiem izmisīgi bēguļo.

“Man tiešām liekas, ka zaķi zina, kad ir sniegs, kad nav. Tu sniegā vari noiet tam par metru garām, neredzēsi, jo zaķis nekustas. Tagad, kad sniega nav, zaķis zina, ka viņu pamanīs, un kā balta, luminiscējoša pika metas skrējienā. Tāpat izskatās arī baltā zebiekstīte, kuru esmu pamanījusi. Viņiem ziema iekšēji sākās novembrī. Viņuprāt, gadalaiks ir, un konkrētus mēnešus ir gaišais kažoks. Tas tāpat kā dabā, lai arī nav sniega, no rītiem arvien agrāk kļūst gaišs. Tas nozīmē, ka ziema jau neietekmē astronomiskos apstākļus.

Ar meža dzīvniekiem ir tāpat, viņus nevar tā ietekmēt. Cilvēki tikai tā plāno un domā. Cilvēki brien pa dubļiem un domā, ka dzīvnieki tāpat. Tas tā nav, jo mežā nav dubļu. Dzīvnieki jūtas labi,” paskaidro Velga. Svin un rotaļājas

“Cilvēkiem šī ziema liekas nepierasta un tāpēc domā, ka tā ir tāda maštabnaja katastrofa, bet, saproties, dzīvniekiem jau tā nav. Viņi kaifo. Cūkas var visu ko zemē izrakt, jo tā nav sasalusi. Nagaiņi lielā salā pat koka mizu nevar nograuzt, pumpuri ir sasaluši, zemi nevar izkasīt, ja dziļš sniegs. Tagad zāle aug griezdamās, pat pienenes aug. Katru dienu taču dodu stirnām, aļņiem sagrieztus dārzeņus- kartupeļus, burkānus, bietes, kāpostus. Ja ir lieli mīnusi, tad arī tie sasalst akmenī. Kamēr aiznesu barību, tā piesalusi pie spaiņa malām. Tagad kāda problēma? Ēd pilnām mutēm,” sacīja Velga Vītola. Arī viņas audzinātie lāši ir draiski. Līzīte mazliet mazāk apkārt klīstot, bet Ilzīte skraidot pa visu voljēru.

“Vienīgi man ir grūti pieņemt, ka savām meitenēm nevarēju sniegotu eglīti izpušķot. Mums sniegs bija tikai pusotru dienu. Līzītei paspēju izgatavot garšīgos rotājumus, bija eglīte, bet Ilzīte savējo vēl gaida. Būs noteikti vismaz viena sniega pilna diena un būs svētki. Mums ir Mārupes krustmāmiņu saceptas piparkūkas. Piparkūkas atveda arī Cēsu 3. bērnudārza bērni, visu kārsim eglītē. Vēl lācenes paldies saka arī tiem Cēsu skolēniem, kuri sarūpēja daudz ozolzīļu,” tā lāču mamma Velga, kura katru dienu redz, kā stirnas dīdās pieglaustām ausīm un meža cūcis rok alas. “To labi var redzēt, kad meža dzīvnieks jūtas labi. Arī viņi spēlējas, kad puncis pilns un jūtas drošībā,” tā Velga. Nemainīsies lietu kārtība

Arī dabas mīļotāji un laika pētnieki stāsta, ka pēdējā simtgadē nav nācies piedzīvot tādu novembri, decembri, janvāri. Bijuši atkušņi, pārmēru siltas dienas ziemas vidū, bet bezsniega ziema un plus grādi janvārī ir pagaidām nesaprotamas pārmaiņas. Tajā pat laikā ir skaidrs, ka šādu ziemu atcerēsies cilvēki, par to runās paaudzēs, bet dzīvnieki, koki un krūmi, visdrīzāk, to aizmirsīs.

“Daba tik ātri nereaģē uz pārmaiņām. Šādā ziemā tā puķīte var uzziedēt un aiziet bojā, bet tas ir viena auga mūžs. Dzīvnieki kā dzīvo, tā dzīvo. Kam apmatojums bija jānomaina, tas to ir nomainījis. Cilvēki prāto: “Kaut kad jau ziema būs. Tikai cik tā būs stipra? Kas no-sals? Vai otrreiz augs ziedēs?” Vai dzīvnieku uzvedība varētu mainīties? Varbūt, bet tikai uz gadu. Arī tagad es tikai fantazēju. To jau nevar zināt, bet ir tā, ka stirnām jūnijā ir riesta laiks, tad ilgs latentais periods. Mazulis piedzimst nākamajā vasarā. Ja pavisam nebūs bijis aukstuma? Kā viņas jutīsies? Bet tie ir tikai minējumi,” sprieda Velga Vītola, uzsverot, ka dzīvnieki noteikti izmato sev labvēlīgo ziemu, bet cilvēkiem vienmēr jāatceras, ka nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Tie, kuri atrod piemērotu garderobi, arī rudenī un ziemā labprāt apciemo Līgatnes dabas taku iemītniekus. Katru nedēļas nogali esot ģimenes, kuras dažu stundu laikā izbauda gan novembra drēgnumu, gan marta pavasara vēsmas dabā. Tā šoziem un līdz šim iekārtots. Laika pareģi stāsta, ka nākamajā nedēļā būs sals.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
22

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
47

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
399

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
132

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
580

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi