Cēsu virsmežniecības darbinieki mācībās gatavojās mežu ugunsnedrošajai sezonai.
Cēsu virsmežniecības meža apsardzības inženieris Jānis Ročāns skaidro: “Notiek gatavošanās meža ugunsnedrošajai sezonai, tādēļ vienkopus aicinājām virsmežniecības darbiniekus, lai atgādinātu, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā.”
Kā pastāstīja Cēsu virsmežniecības meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Viktors Ivašins, mācībās piedalījās visu sešu rajona mežniecību pārstāvji. Izmēģinātas trīs specializētās pikapveida automašīnas, kuras izmantojamas meža apsekošanai un uguns ierobežošanai. Tās pagājušā gada nogalē valsts meža dienests iegādājās par Eiropas lauksaimniecības virzības un garantijas fonda līdzekļiem, taču ziemā tās izmēģināt nebija iespējams.
V.Ivašins: “Pašlaik no trim mašīnām darbojas viena, parējām jāveic nelieli labošanas darbi. Tomēr secinājām, ka mūsu vajadzībām tās ir ideālas mašīnas. Ar tām iespējams ekonomēt laiku, iegūt ātrumu un neatkarību, jo, negaidot papildus palīdzību, varam ierobežot ugunsgrēka izplatību. Mašīnu kravas nodalījumā ir uguns dzēšanai nepieciešamais inventārs – augstspiediena ugunsdzēsības sūknis, ūdens tvertne ar apmēram 400 litru tilpumu, šļūtene un augstspiediena ugunsdzēsības stobrs.”
V.Ivašins atzīst, ka par mašīnu lietderību un priekšrocībām pilnībā varēs spriest rudenī, kad būs apkopoti konkrēti dati.
Specializētās mašīnas atrodas trijās – Raunas, Ieriķu un Pārgaujas – mežniecībās, taču nepieciešamības gadījumā tās brauks uz jebkuru vietu rajonā. Raunas mežzinis Guntis Ozoliņš, Pārgaujas mežzinis Jānis Renga un mežsargs Raimonds Mežaks skaidro, ka pagasti, kuros uz vietas ir mašīnas, ir ar augstāko ugunsbīstamību. Iemesls tam – mežu sausums, kā arī tūristiem pievilcīgās vietas, līdz ar to arī lielais cilvēku pieplūdums. Speciālisti vērš uzmanību, ka bieži vien ugunsgrēki ir cilvēku neatbildīgas rīcības rezultāts, tādēļ viņi aicina būt prātīgiem un pēc ugunskura kurināšanas to nodzēst, tāpat arī nesmēķēt mežos.
R.Mežaks skaidro, ka pagājušajā gadā mežu ugunsgrēki bijuši ļoti bieži, pat divi vienā un tajā pašā laikā: “Dabiskie ugunsgrēki, piemēram, zibens izraisītie, ir ļoti reti. Lielākoties vainojami cilvēki. Ugunsgrēku radītie bojājumi ir milzīgi, tiek iznīcinātas dabas vērtības – koki, putnu ligzdas, skudru pūžņi un visa dzīvā radība. Sevišķi bīstami, ja izdeg jaunie kociņi. Mežu īpašniekiem ir nepieciešami lieli izdevumi, lai no atjaunotu audzes.”
Mežsargi atzīst: “Ceram, ka mašīnas palīdzēs un izdegs mazākas platības mežu.”
Lai nodrošinātu darba drošību un aizsardzību, kā arī ievērotu Eiropas Savienības noteikumus, mežniecību darbiniekiem tika izdalīti arī ugunsdzēšanai piemēroti aizsargtērpi un zābaki. V. Ivašins skaidro: “Cilvēkam ir jābūt maksimāli pasargātam no traumu iegūšanas iespējas, no apdegšanas.” Tomēr V. Ivašins norāda, ka no nepieciešamajiem 50 tērpiem valsts meža dienestam bija iespēja iegādāties un nodot Cēsu virsmežniecībai tikai 43.
R. Mežaks atzīst: “Ugunsnedrošajai sezonai ir nepieciešams sagatavoties laikus. Uguns dzēšana mežos ir specifiska. Mežu masīvi ir lieli un ugunsgrēka konstatēšana un novēršana ir komplicēta. Konkrētā situācija ir ļoti labi jāpārzina, turklāt līdz uguns nedrošā perioda izsludināšanai ir jāattīra ceļi, īpaši jau mazie, lai braucot nekas netraucētu un pēc iespējas ātrāk varētu ugunsgrēku
ierobežot.”
V. Ivašins skaidro, ka bieži vien uguns no kūlas ugunsgrēka pāriet uz blakus esošo mežu, taču, līdz tas ir pamanīts, nodegušas var būt jau lielas platības. Jāņem vērā, ka jebkura dedzināšana ir jāsaskaņo ar mežniecībām.
Komentāri