Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā “Rīgas Piensaimnieks” pirmo reizi piešķīra titulu “Novada piena hercogs”, kas paredzēts kā ceļojoša balva. Nominācijā “Vidzemes piena hercogiene” to saņēma Dace Neiberga no
SIA “Firma Pasāža” Raunā.
Nominācijas piena piegādātājiem piešķīra pārtikas produktu ražotājs “Rīgas Piensaimnieks”, lai pilnveidotu sadarbību, ko uzņēmums raksturo kā stabilu un kvalitatīvi progresīvu. Tituli tika pasniegti lielākajiem un augstvērtīgākā piena ražotājiem Latvijā. Organizatori skaidro, ka galvenie kritēriji titulu saņēmēju noteikšanai bija piena piegādātāju un uzņēmuma sadarbības apjomi un ieguldījums novada un valsts piena nozares attīstībā.
Mūsu rajona piensaimnieki saņēma arī citus titulus vairākās atraktīvās nominācijās. Anna Salmane no Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Viesuļi”,
D.Neiberga saņēma arī titulu “Stingrās maigās rokas”, kas tika piešķirts saimniecībām, kuras vada sievietes. Titulu “Mazs cinītis gāž lielu vezumu”, ko saņēma mazie piegādātāji, kuri veiksmīgi attīstās, ieguva Uģis Tūters no Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Saulieši”. Savukārt titulu “Spāru svētki” guva Jānis Freimanis no Liepas pagasta zemnieku saimniecības “Veckurmji”. Šis tituls pienācās saimniecībām ar jaunām un rekonstruētām fermām.
Piena hercogienes titula ieguvēja D.Neiberga tomēr kritiski vērtē piena ražotāju attīstības iespējas. Viņa norāda – kamēr netiks atceltas piena kvotas, nav iespējams runāt par ražošanas pieaugumu un uzņēmuma attīstību.
U.Tūters atzīst, ka saimniecībai: “Veicas labi. Pagaidām arī negatavojamies paplašināties . Mūs, protams, skar tās pašas problēmas, kas visus – visam palielinās izmaksas, inflācija, ir arī ar strādniekiem saistītas problēmas, un arī piena kvotu pietrūkst.” U.Tūters tomēr norāda: “Galvenais ir strādāt.”
J.Freimanis skaidro, ka maksimāli cenšas paplašināt saimniecību, tādēļ regulāri arī izmanto iespēju pirkt papildus piena kvotas: “Lai varētu attīstīties, ir jāpaplašinās. Arī tagad tuvākajā laikā mums tiks atvestas 66 grūsnas teles. Attīstīties nepieciešams arī, lai strādniekiem samaksātu piemērotas algas, jo ir jārēķinās, ka vairs neviens nestrādās par tādu samaksu, kāda tā bija pirms pāris gadiem.”
Piena kvotu sistēmu Eiropas Savienība ieviesa 1984. gadā ar mērķi regulēt piena tirgus daudzumu un samazinātu atšķirību starp piena un piena produktu piedāvājumu un pieprasījumu, tādā veidā nodrošinot stabilu produktu ražošanu un piena cenu. Tomēr tā kā ar piena kvotām ražotājam gadā ir noteikts konkrēts piena pārdošanas daudzums pārstrādei un/vai tirdzniecībai, tad, pārsniedzot to, ir jāmaksā sods. Pastāv iespējas iegādāties papildu kvotas, taču arī tas ir saistīts ar izdevumiem.
Komentāri