Gaujas NP informācijas speciāliste
Kad dienas ir jūtami garākas, saule silda vaigus un gaisā virmo zemes smarža, klāt ir ilgi gaidītais pavasaris. Jau pāris nedēļas iepriekš košāki sāka krāsoties koku un krūmu stumbri, pa sasilušajām māju sienām miegaini rāpoja pārziemojušās mušas un kāda bite atlidoja izlūkos. Ja marts ir gan ziemas, gan pavasara mēnesis, tad aprīlis gan pieder atmodas gadalaikam. Ne velti daudzām tautām vēl arvien gada ritums mainās tieši marta beigās. Arī astronomiskais gada cikls sākas ar Auna zīmi un pavasari.
Jā, aprīlī gluži kā tikko iesāktā gleznā var vērot, kā arvien košāk iemirdzas pelēki ieskicētās pļavas, lauki, meži un atsevišķas koku grupas. Pavasaris strauji virzās no rietumiem uz austrumiem, pieaug dienas garums. Ja sniegs nokusis jau martā, tad aprīlī gan mežos, gan laukos sākas ziedēšana. Nemanāmi un krāsās pieticīgie oši, gobas un kadiķi, zeltainie un smaržīgie kārkli un vītoli, košas kā pārsteigums gaišvioletās zalktenes. Ja pavasaris ir agrs, tad jau aprīlī mežmalas un grāvmalas rotā dzeltenās „saulītes” māllēpes. Tām seko cīrulīši, zilās, baltās un dzeltenās vizbulītes, zeltstarītes, gaiļbiksītes, lakači un purenes.
Dzīvnieku pasaulē pavasaris sākas ar rosību un pārmaiņām ierastajā diennakts ritmā. Citkārt bailīgie kļūst droši, bet tie, kas ieraduši slēpties, vairs neslēpjas. Nesteidzīgāki autobraucēji var novērot, kā rītos un vakaros pa pļavām un tīrumiem rosās stirnas, zaķi, degunu nodūrusi, aizcilpo lapsa. Meža dzīvniekiem satiksmes noteikumi neeksistē. Daudzi diennakts krēslainajās stundās drosmīgi šķērso lielceļus.
Ziemas biezo kažoku maina ne tikai plēsēji, bet arī brieži, aļņi, stirnas, zaķi un mežacūkas. Staltbriežu buļļi pavasarī nomet ragus. Ziņkārīgam dabas pētniekam atrast ragu pāri izdodas reti. Nometot vienu žuburu, briedis bieži vien nostaigā lielus attālumus un paiet pat pāris dienas, līdz atbrīvojas arī no otra raga. Pavasarī ir otrais riests pelēkajiem zaķiem. Garauši, neievērodami piesardzību, spriņģo pa klajumiem, „dejo” uz pakaļkājām un izkaujas arī.
Aprīlī dzimtajās vietās pārrodas lielākā daļa gājputnu, sākas medņu un rubeņu riests, purvos no rītiem un vakaros sasaucas dzērves, bet vakara krēslā „velk” slokas. Ja putnu uzvedība kļūst arvien trokšņaināka, tad zvēru aktivitātes pamazām pieklust. Sākas mazuļu laiks. Labi apslēptā vietā zem kuplas egles pasaulē nāk mežacūku ģimenes pieaugums – četri līdz desmit svītraini sivēni. Pelēkajiem zaķiem dzimst “kūlas bērni”. Arī kažokzvēri aizņemti ar ģimenes rūpēm.
Siltākajos ūdeņos seklumā pie krasta nārsto līdakas, raudas, asari, grunduļi un ķīši. Ezermalā rītos un vakaros var novērot, kā nārsta vietās kustas zāļu ceri. Dīķos un vecupēs rosās vardes un nērš ikrus. Abinieku “dziesmu svētkus” iesāk brūnās vardes, pārējās sugas gaida siltāku laiku. Saulainākās dienās spindz pārziemojušās mušas, pirmos ziedus meklē bites, „sijājas” knišļi. Jāuzmanās – arī ērces, dažādu slimību pārnēsātājas, ir pamodušās!
Komentāri