Raunas pagasta pašvaldība pagājušajā nedēļā pulcēja uz pilsdrupu 2007. gada konservācijas sezonas atklāšanas sesiju plašu personu loku, kas ieinteresētas darbu turpināšanā Viduslaiku pils kompleksā. Līdz ar Raunas pašvaldības pārstāvjiem – priekšsēdētāju Andri Neimani, izpilddirektori Eviju Zurģi un kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieku Valdi Jāni Plato sesijā piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji profesore Linda Krāģe un Māris Kaļinka, arhitekti Ināra Caunīte un Ilgonis Stukmanis, Vidzemes vēstures un tūrisma centra pārstāvji Jolanta Sausiņa, Dace Tabūne, Anda Vilka un Gundars Kalniņš, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbinieces mūsu rajonā Dace Ķibilda un Laura Šēnroka, VKPAI Arheoloģijas nodaļas vad.v. Sandra Zirne, Mārtiņš Reiniks no SIA “GPS Partners”, arheologs Jānis Apals, arhitekti Arturs Lapiņš un Ilmārs Dirveiks no SIA “AIG” un Zintis Butāns no “Marta Saules”. Kā izsakās A. Neimanis, ja šāda plaša pārstāvniecība piedalās pilsdrupu konservācijas gada sezonas atklāšanas un noslēguma sesijā, tad ar pils restaurācijā ieinteresētām personām sadarbību vieglāk veidot visa gada garumā un tā ir lietišķa.
Pagājušajā gadā, noslēdzot restaurācijas sezonu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālisti atzina, ka Raunas pagasta padomes īstenotais kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu komplekss ir viens no labākajiem Latvijā. Pērn tas guva vairāku Saeimas frakciju deputātu atbalstu, un raunēnieši virzīja priekšlikumu, lai veidotu Valsts kultūras pieminekļu fondu ar trim līdz pieciem miljoniem latu tajā katru gadu.
Pagājušajā gadā tika iesākta Raunas pils konventa ēkas torņa konservācija. Veiktajā darbu zonā brīva ieeja ir liegta, viss ir noslēgts. Grupas var pieteikt ekskursijas Raunas pagasta padomē, vieniniekiem ieeja nav ļauta. Brīva pils apskate un iepazīšanās ar veiktajiem darbiem nav pieļaujama no drošības viedokļa. Ieguldīts daudz naudas, ar katru gadu izdevumi palielināsies, nav pieļaujama brīva piekļūšana, lai izvairītos no postījumiem. Interesenti pakāpeniski tiek pieradināti, ka tāds unikāls piemineklis kā Raunas pils ir saudzējams, te pieļaujams tikai organizētais tūrisms.
Pilī turpinās kultūrvēsturiskā inventarizācija, izpēte, fotofiksācija. Sadarbībā ar Tehniskās universitātes, „GPS Partners” un „Merko” speciālistiem te tiks izmantota līdz šim Latvijā nepielietota pieminekļu dokumentēšanas darbu tehnoloģija, kas dos precīzus izpētes rezultātus, ļaus konservāciju veikt, izmantojot objektu trīsdimensionālās skanēšanas iespējas , tā izvairoties no nejaušībām, ietaupot līdzekļus un laiku. Nozīmīgs panākums ir tas, ka Raunas viduslaiku pilsdrupu konservācijas procesā iesaistās RTU speciālisti, kas praktizē Ēģiptes piramīdu izpētes un saglabāšanas darbos.
Pagasta padome kultūrvēstures pieminekļu saglabāšanai šogad ir gatava iztērēt apmēram 70 tūkstošus latu. Lielākā daļa šīs summas paredzēta pils izpētei un konservācijai. Pagasta padome atvēlējusi gandrīz 30 tūkstošus latu, VKPAI – 12 tūkstošus, Valsts kultūrkapitāla fonds – 3 tūkstošus. Lai nodrošinātu visu plānoto darbu izpildi, jāpiesaista sponsoru līdzekļi.
Konservāciju arī šogad veiks gan Latvijas, gan čehu speciālisti. Paredzēts braukt uz Austriju un Čehiju, lai iepazītos ar kultūras mantojuma nozares speciālistu darba metodēm un viņu pieredzi. Lai Latvijā veidotu savus restauratoru kadrus, šinī konservācijas sezonā Raunā kopā strādās gan augsti kvalificēti kultūras mantojuma nozares speciālisti, gan iesācēji. Restaurācijā piedalīsies arī pieci studenti.
Pilsdrupās veicami ne tikai augstas raudzes restaurācija un konservācija, bet arī primitīvāki darbi. Šim nolūkam te strādās vairāki vietējie ļaudis, kuri sakārtos ne tikai viduslaiku pilsdrupas, bet arī citus pagasta kultūras pieminekļus.
Šogad paredzēts nostiprināt pils iekšpagalma mūrus, tiks izstrādāts projekts iekšpagalma sastatnēm – galerijai, lai nākamajā gadā tur jau varētu beigt arheoloģisko izpēti. Šogad, ja labi veiksies, konventa ēkas torņa konservācija tiks pabeigta un viss tornis no lejas līdz augšai būs pieejams organizēto tūristu apskatei. Jau šogad arheologi iesāks priekšpils izpēti.
Raunas pašvaldība sadarbojas ar Vidzemes vēstures un tūrisma centru. VVTC pieņems darbā vienu tūrisma speciālistu, kas darbosies organizēto tūristu novirzīšanai uz Raunu un iepazīstinās tūristu grupas ar pagasta kultūrvēstures pieminekļiem. Šis speciālists darbosies ar skatienu uz Raunu, lai jau tuvā nākotnē šis Vidzemes pagasts kļūtu par vienu no tūristu iecienītiem un apmeklētiem novadiem.
Nozīmīgi ir šogad plānotie rezultāti pilsdrupās. Pēc darbu veikšanas tūristiem un citiem Raunas apmeklētājiem būs droši izmantojami 500 m2 konventa ēkas teritorijas (30 procenti no kopējās platības). Būs no-stiprināti, restaurēti un konservēti 1200 m2 destruktīvās (brūkošās) mūru platības, 14 procenti no kopējās restaurējamās. Būs nostiprināti un konservēti 210 m2 vēsturiskā apmetuma, 42 procenti no kopējās vēsturiskā apmetuma platības.
No konventa ēkas torņa augšējā skatu laukuma paveras skats uz visām četrām debess pusēm, Raunas panorāma atsedzas ar šejienes glītajām vietām un vēl neapgūtajām. A.Neimanis funktierē, kā veidot laukumiņu pie pagasta padomes uz pils pusi. No pils torņa tas lieliski pārredzams. Tūristiem, kuri uzkāps tornī, droši vien interesēs ne tikai atjaunojamā pils, bet arī viss pārējais, kas no turienes saskatāms. Lielu daļu iepazīstināšanas ar Raunas skaistajām un vēsturiskajām vietām var veikt no skatu torņa, tā teikt, no putna lidojuma.
Pērnruden no kokiem atbrīvota pilskalna nogāze uz centra pusi. Tagad, dodoties uz glītajām kāpnēm, lai kāptu pilskalnā, priekšā iezīmējas viss, kas palicis pāri no Rīgas arhibīskapa vasaras pils un kas pakāpeniski slienas augšā no aizmirstības. Īpaši pievilcīgi šeit pievakarēs, kad kāpnēs un pilsdrupu priekšā iedegas elektriskais apgaismojums un Raunas pils paveras gaismas un tumsas dialektiskajā pretrunā.
Komentāri